Raidījums: Mīti un pierādījumi - kas līdz šim zināms par imunitāti pret Covid-19?

Dažos gadījumos imūnsistēmas reakcija uz koronavīrusu var būt pārmērīga, kas arī var izraisīt smagas sekas, un paredzēt to nav iespējams, skaidro ārsti. Turklāt ar Covid-19 var inficēties atkārtoti un par noturību pret to pēc izslimošanas pašlaik skaidrības nav.

Kopumā cilvēka imunitāti nosaka ģenētika, bet imunitāte kļūst vājāka līdz ar vecumu, vājāka imunitāte ir arī bērniem, jo tā vēl īsti nav trenēta, imunitāti var vājināt arī antibiotikas, ko mēs lietojot par daudz.

Imunitāti stiprina arī fiziska slodze, taču ar to ir svarīgi nepārspīlēt. Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārste Līga Cīrule skaidroja – fiziskai slodzei ir pozitīva ietekme uz imūnsistēmas funkcijām, bet ar nosacījumu, ka tā ir mērena un regulāra slodze, bet lielā profesionālā sporta slodzes jau ir cits stāsts. 

Turklāt pēc treniņiem un fiziskās slodzes ir ieteicams ieturēt pauzi, jo "pēc katra treniņa veidojas tā saucamie “infekcijas logi”, kuri var turpināties pat līdz divām stundām un kuru laikā cilvēks ir ļoti uzņēmīgs pret vīrusiem un baktērijām", raidījumam skaidroja Cīrule.  

Tāpēc pēc treniņiem ir jābūt piesardzīgiem.

Eksperiments – kam būs labāka imunitāte

Raidījums nolēma eksperimentā ar klīniskās imunoloģes, Rīgas Stradiņa universitātes imunoloģijas studiju programmas vadītājas Ineses Mihailovas palīdzību pārbaudīt divu cilvēku – jaunākas nesmēķējošas sievietes un vecāka smēķējoša vīrieša – imunitāti.

Imunoloģe abus sūtīja uz analīzēm – gan pilna asins aina, gan specifiskākas analīzes. Kopējā šo analīžu cena katram ir ap 28 eiro, un galvenais princips – meklēt, vai organismā ir kāds iekaisums, kas varētu liecināt, ka tas ar kaut ko cīnās jeb notiek pastiprināta imūnreakcija.

Un abiem rādītāji ir normas robežas, atšķirība ir vien imūnglobulīna IGe līmenī, kas liecina par kādu alerģisku reakciju, un ārste norāda, ka smēķētājiem ir lielāka slodze plaušām, bet, vai šo rādītāju ietekmējusi tieši smēķēšana, – viennozīmīgi pateikt nevar.

Un, lai gan abiem imunitāte strādā, tas noteikti nenozīmē, ka viņi nevar saslimt ar Covid-19. Ārste atgādina, ka imūnsistēma ir tik smalka, ka prognozēt un paredzēt, kur var izrādīties kāds caurums, faktiski nevar.

"Ja jums kāds uzklepo pamatīgu vīrusa devu un jums ir tas caurums imunitātē, tad ar visu mērcēšanos āliņģī un pareizo dzīvesveidu jūs tomēr varat vienalga saslimt," raidījumam uzsvēra ārste.

Smēķēšanas ietekme uz Covid-19 slimības gaitu un mirstību nav īsti pierādīta, tā vasarā secināja Pasaules Veselības organizācija.

Taču liekā svara problēma un tā ietekme gan, šogad augustā ASV Ziemeļkarolīnas Universitāte Čapelhilā publicēja pētījumu, ka cilvēkiem ar lieko svaru, saslimstot ar Covid-19, ir divas reizes lielāks risks, pirmkārt, nokļūt slimnīcā, un, otrkārt, par 48% augstāks risks arī nomirt nekā citiem, kuriem svara problēmas nav konstatētas.

Pārmērīga imūnsistēmas reakcija var būt bīstama

Pārmērīga imūnsistēmas reakcija izraisa smagas sekas, jo tā darbojas pati pret savām šūnām. Piemēram, korornavīruss nonāk cilvēkā caur deguna gļotādu, vīruss pats nevairojas, tāpēc tas izmanto cilvēka šūnas, iesūcas tajās un izmanto šūnu pavairošanas mašīnu un savairojas. Kad tas izdarīts, turpina savu ceļu uz citiem orgāniem.

Šajā brīdī jāieslēdzas cilvēka imunitātes aizsardzībai, vīruss ir jāpamana interferoniem – trauksmes cēlājiem, tiem ir jāpaziņo, ka ir sācies uzbrukums, un tad uz vīrusa skarto vietu jāierodas specvienībai – tās ir dendrītiskās šūnas, kas noskenēs ienaidnieku un paziņos par to visam organismam, lai ražo antivielas.

Tad vēl galētājšūnas, kuru uzdevums ir nogalināt vīrusu, makrofāgi, kuriem būs "jāsavāc līķi", un vēl jābūt klāt neitrofiliem, kas karalaukā "sakurs ugunskuru", lai to redz pa gabalu un visi steidz uz šo vietu.

Šajā posmā pieaug arī cilvēka temperatūra. Un, ja šis viss strādā, tad imūnā reakcija ar vīrusu tiks galā, pat bez nopietnām sekām.

Bet, ja kaut kas no tā visa nestrādā, tad rodas problēmas. Liela bīstamība – ja pienācīgi nenoreaģē trauksmes cēlāji vai arī tie reaģē lēni un negribīgi, tad vīruss jau sākumā pagūst izplesties, un tad uzveikt to ir grūtāk.

Kad vīruss ir tā savairojies, organismam var sajukt, cik liela armija ir vajadzīga, lai to visu apkarotu, un tā var būt pārspīlēti liela. Speciālistu valodā runājot, tajā brīdī izdalās īpašas vielas citokīni, un, ja to ir pārāk daudz, to dēvē par citokīnu vētru, kas sāk cīņu ar vīrusu plaušās, tad plaušu alveolas ir pārpludinātas, un rodas ļoti nopietnas problēmas elpot, un šajā brīdī jau vajag plaušu ventilācijas sistēmas.

Un tā imunitātē atklājas caurumi, ko paredzēt pirms slimības nevar un kas katram pacientam jau var būt individuāli – nenostrādā interferoni, kas var būt arī ģenētiska problēma, un vēl, organisms, iespējams, pārspīlēti daudz ražo citokīnus, kas sāk bojāt sevi pašu.

Citokīnu vētras gan novērotas arī citu infekciju gadījumā, bet Covid-19 smagi saslimušajiem tas ir raksturīgi.

Ir pētījumi par šādas reakcijas saistību ar D vitamīna trūkumu, tomēr Pasaules Veselības organizācija to nav pilnībā apstiprinājusi.  

Ja šādas reakcijas sākas, citokīnus cenšas no organisma izvadīt. Latvijas rīcībā šādas metodes esot, stāstīja Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.

Un vēl šī vīrusa bīstamība ir ne vien spēja izraisīt vētru un sabojāt plaušas. Ja imūnā sistēma ir nogulējusi vīrusa ienākšanu vai ar to netiek ātri galā, tad vīruss ieperinās arī asinsvados, un no to šūnām padzen enzīmus, kas kontrolē asins sarecēšanu – asinis sarecē straujāk, veidojas trombi, asinsvadi aizsprostojas, tad asinis neriņķo pietiekami, un var iestāties dzīvībai bīstamas sekas – plaušu mazspēja vai kardiorespiratorais infarkts, vai insults. 

Inficēties ar Covid-19 atkārtoti ir iespējams; par vakcīnām skaidrības vēl nav

Ja cilvēks ir pārslimojis kādu vīrusu, viņam var izstrādāties antivielas, kas organismā saglabājas vēl kādu laiku. Arī pēc Covid-19 izslimošanas veidojas antivielas, kuras pat var noteikt ar īpašu testu.

Taču par antivielu noturību un to efektu, satiekot vīrusu nākamreiz, skaidrības ir maz. Ir gadījumi, kad cilvēks, pārslimojis Covid-19, pēc kāda laika saslimst ar to atkārtoti. Latvijā šobrīd tā nav bijis, bet kaimiņos Igaunijā tāds ir fiksēts. Ir zināms, ka citiem koronavīrusiem imunitāte ilgst no trīs līdz sešiem mēnešiem.

PVO pārstāvniecības Latvijā vadītājs Uldis Mitenbergs informēja, ka uz 15. oktobri ir dokumentēti 23 atkārtotas infekcijas gadījumi un viens nāves gadījums, kas ir saistīts ar atkārtotu inficēšanos.

Viņš norādīja, ka visā pasaulē notiek pētījumi, kuros tiek pētīts, kas notiek ar antivielām. Šobrīd  ir kādas 150 pētījuma publikācijas jau par antivielām, Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi vienotu metodoloģiju, kā šo pētīt.

"Tas, ko mēs varam pateikt, ir tas, ka pēc šīs infekcijas veidojās imunitāte, tātad ir antivielas, kuras savu maksimumu sasniedz dažu nedēļu laikā, un šī imunitāte ilgst vismaz dažus mēnešus. Bet mēs nevaram šobrīd pateikt, cik spēcīga ir šī imunitāte, un mēs nevaram arī pateikt, cik ilgi šī imunitāte ilgst," atzina Uldis Mitenbergs.

Tas būs svarīgi vakcīnas kontekstā, jo vakcīnu galvenais darbības princips ir balstīts tieši uz antivielu darbību – ievadot organismā nelielu vīrusa daļu, tiek provocēta antivielu izstrāde, kurām ir jānovērš saslimšana vai vismaz jāsagatavo organisms cīņai un jāpadara vieglāk slimības izslimošana.

"Vai vakcīna būs efektīva, un cik tā būs efektīva, mēs šo brīdi nezinām. (..) Gada beigās varam sagaidīt pētījuma rezultātus, kas atļaus mums par to spriest. Ir izstrādāti noteikti kritēriji, ko mēs uzskatītu par efektīvu vakcīnu, kas ir tāda, kas vismaz 50% gadījumu būtu efektīva," atzina Mitenbergs.