Vairāki miljardi cilvēku varētu netikt pie Covid-19 vakcīnām, to uzglabāšanas un pārvadāšanas dēļ (2)

Tādējādi var rasties situācija, ka pasaules nabadzīgākie reģioni, kuri ir vieni no Covid-19 pandēmijas vissmagāk skartajiem pasaulē, varētu arī būt starp pēdējiem, kas no epidēmijas atgūsies. 

Vakcīnu loģistikas problēmas ir kārtējais šķērslis, kas vairāk skars tieši nabadzīgākos reģionos, kur cilvēki jau tā spiesti dzīvot un strādāt apstākļos, kur grūtāk nodrošināt sociālo distancēšanos un kas lielākā mērā veicina vīrusa izplatīšanos nekā attīstītajās valstīs. Tajā pašā laikā nabadzīgākās valstis arī lielākā mērā sastopas ar nepietiekamu veselības aprūpes infrastruktūru, speciālistu, medikamentu un aizsarglīdzekļu trūkumu, nekā tas ir attīstītajās valstīs.

Problēmas ar atbilstošu vakcīnu loģistikas nodrošināšanu varētu rasties arī bagātākajam valstīm, jo atsevišķām vakcīnām var būt  nepieciešama uzglabāšana pat mīnus 70 grādos pēc Celsija. 

Covid-19 vakcīnas izstrāde šogad pasaulē uzņēmusi strauju tempu, tomēr investīcijas infrastruktūrā un dzesēšanas tehnoloģijas jūtami atpaliek.

Globālajai pandēmijai turpinoties jau astoto mēnesi, loģistikas eksperti arvien skaļāk brīdina, ka lielā daļā pasaules nav pietiekamas vakcīnu uzglabāšanas un dzesēšanas infrastruktūras, lai īstenotu efektīvu globālu vakcinēšanas programmu. 

Starp problemātiskajiem reģioniem ir lielākā daļa Centrālāzijas, liela daļa Indijas un Dienvidaustrumāzijas, daļa Latīņamerikas, kā arī teju visa Āfrika. 

Problēmas ar pareizu vakcīnu uzglabāšanu bija vērojamas pat pirms Covid-19 pandēmijas sākuma.  

Piemēram, kādā slimnīcā Burkinafaso pagājušajā gadā saplīsa ledusskapis, kurā tika glabātas vakcīnas pret dažādām slimībām. Vakcīnas pēc tam tika glabātas citur, kā rezultātā slimnīcas darbinieki katru reizi, kad bija vajadzīga vakcīna, ar motociklu devās aptuveni 40 minūšu ilgā braucienā tai pakaļ.

Starptautiskās organizācijas līdz šim ir palīdzējušas attīstības valstīs ierīkot tūkstošiem ar saules enerģiju darbināmu vakcīnu ledusskapju. 

Tomēr, lai vakcīnas tiktu uzglabātas stabilā temperatūrā no to izgatavošanas brīža līdz pat brīdim, kad tās nokļūst pie pacientiem, ir nepieciešamas arī mobilās dzesēšanas iekārtas, uzticama elektrības apgāde, labi ceļi, kā arī rūpīga plānošana.

Vēl 151 potenciālā vakcīna šobrīd atrodas izpētes stadijā pirms klīnisko izmēģinājumu sākšanas. 

Visticamāk, ka visplašāk lietotā vakcīna pret Covid-19 būs tāda, ko nepieciešams uzglabāt 2 līdz 8 grādu temperatūrā pēc Celsija. 

Tomēr starp šobrīd attīstītajām vakcīnām ir arī tādas, ko būs nepieciešams glabāt ļoti zemās temperatūrās. 

Medicīniskās saldētavas, kas spēj nodrošināt vakcīnu uzglabāšanu mīnus 70 grādos, ir retums pat labākajās ASV un Eiropas slimnīcās.

Šādas attīstītas medicīniskās saldēšanas tehnoloģijas faktiski vispār nav pieejamas divām trešdaļām pasaules valstu. Tajā pašā laikā vairāki miljardi cilvēku dzīvo valstīs, kur ir problēmas pat ar visvienkāršāko vakcīnu dzesēšanas nodrošināšanu. 

Kā norāda starptautiskais loģistikas uzņēmums DHL, problēmas gaidāmas ne tikai ar vakcīnu uzglabāšanu, bet arī to transportēšanu. 

Uzņēmums uzver, ka, jo garāks vakcīnas transportēšanas ceļš, jo lielākas iespējas daļu vakcīnu zaudēt transportēšanas laikā. 

DHL lēš, ka visas pasaules iedzīvotāju efektīvai vakcinēšanai pret Covid-19 būšot nepieciešami aptuveni 15 000 kravas lidmašīnu reisu.

Vakcīnu transportēšana ar lidmašīnām būs dārga, un globālā aviācijas industrija tikai tagad sāk lēnām atgūties no pandēmijas negatīvās ietekmes. 

Savukārt transportēšana ar kuģiem ir lētāka, tomēr ilgāka.

Covid-19 vakcīna varētu kļūt par vienu no pieprasītākajiem medikamentiem pasaulē, tāpēc arī ir ļoti ticams, ka tās izplatīšanu pasaulē apgrūtinās arī noziedznieku centieni vakcīnas nozagt. 

Ņemot vērā, ka vakcīnas ceļš no farmācijas kompāniju rūpnīcām līdz pat cilvēkiem visā pasaulē ir sarežģīts un dažādu izaicinājumu pilns, var droši apgalvot, ka vakcīnu loģistikas jautājums ir teju tikpat svarīgs kā vakcīnas izstrādes jautājums.