Kāpēc garīgā veselība ir svarīgāka nekā varētu šķist

1938. gada 30. oktobrī Orsons Velss ēterā pārraidīja radio drāmas "Mercury Theatre"  epizodi. Šī epizode ar nosaukumu "Pasaules karš" klausītājiem vēstīja, ka notiek marsiešu iebrukums.

Otrā pasaules kara priekšvakarā, uzlādētajā gaisotnē daudzi cilvēki nokavēja vai ignorēja pārraides sākuma skaidrojumu un radio drāmu uzskatīja par ziņu pārraidi. Pēc tam sākās panika, cilvēki sāka bēgt, daži pat ziņoja par gaismas uzplaiksnījumiem un indīgas gāzes smaržu gaisā.

Panika, masveida histērijas forma, ir viena no daudzajām trauksmes formām. Masveida histērija mūs var piemeklēt gandrīz jebkurā brīdī.

1989. gadā 150 bērni piedalījās vasaras programmā Floridas jauniešu centrā. Katru dienu pusdienlaikā bērni pulcējās ēdamzālē, lai apēstu ikdienišķos pusfabrikātus. Kādu dienu meitene sūdzējās, ka viņas sviestmaize slikti garšo. Viņai bija slikta dūša, meitene steidzās uz tualeti vemt.

Gandrīz uzreiz citiem bērniem sāka parādīties tādi simptomi kā slikta dūša, vēdera krampji un tirpšana rokās un kājās. Uzraugs paziņoja, ka pārtika var būt saindēta un bērniem jāpārtrauc ēst. 40 minūšu laikā 63 bērni bija slimi un vairāk nekā 25 jau bija vēmuši.

Bērni nekavējoties tika nosūtīti uz vienu no trim slimnīcām, taču katrs viņiem veiktais tests bija negatīvs. Maltītes paraugi tika analizēti, bet baktērijas vai indi nevarēja atrast.

Pārtikas apstrādes un uzglabāšanas standarti tika rūpīgi ievēroti, un nevienā no pārējām 68 vietām, kur tika pasniegtas fasētās pusdienas, netika ziņots par saslimšanu. Tomēr grupā valdīja spriedze, jo divas dienas iepriekš laikrakstā parādījās raksts, kurā tika ziņots par jaunatnes centra vadību un finanšu problēmām.

Bērni, bez šaubām, nebija pārņēmuši personāla satraukumu. Pēc tam, kad varas pārstāvis bija paziņojis, ka pārtika var būt saindēta, situācija vienkārši izgāja no kontroles.

Masveida histērija ir salīdzinoši reta parādība, taču tā sniedz satraucošu ieskatu cilvēka prātā un vieglumā, ar kādu to var ietekmēt un pat manipulēt. Tas arī norāda uz mūsu tieksmi somatizēt, tas ir, pārvērst trauksmi un ciešanas par konkrētākiem fiziskiem simptomiem.

Somatizācija, ko var uzskatīt par ego aizstāvību, ir neapzināts process, un somatizējošie cilvēki gandrīz pēc definīcijas neapzinās savu fizisko simptomu psiholoģisko izcelsmi.

Psiholoģiskie stresa faktori var izraisīt fiziskus simptomus ne tikai ar somatizāciju, kas ir psihisks process, bet arī ar fiziskiem procesiem, kas saistīti ar nervu, endokrīno un imūno sistēmu.

Kopš Roberta Ādera agrīnajiem eksperimentiem 20. gadsimta 70. gados psihoneiroloģiskā imunoloģija ir uzplaukusi, atklājot daudz pierādījumu, kas pakāpeniski ir ļāvuši vispārēji atzīt psiholoģisko stresa faktoru nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, atveseļošanos un novecošanos, un otrādi - tādu pozitīvu emociju kā laime, piederība un mērķa vai jēgas izjūtu aizsargājošā ietekme.

Arī mūsdienās mūsdienu zinātne tik tikko ir sasniegusi agrīno cilvēku gudrību, kuri labi apzinājās ciešās attiecības starp psiholoģisko un fizisko labklājību.

Garīgā veselība nav tikai garīgā veselība, tā ir arī fiziskā veselība un visa ķermeņa labklājības kopums.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!