Apinis saka, ka sajūtas pēc medaļas izcīnīšanas viņš joprojām neņemas aprakstīt. Tās ir neatkārtojamas. Viņš saka, ka starts un sasniegtais rezultāts Sidnejā nebija grūtākais medaļas izcīnīšanā.
"Grūtākais bija "piecelties" pēc gūtās traumas, sākt darboties, tikt līdz braukšanai," stāsta Apinis. Vajadzēja saprast, kā sportot, - inventāra nebija, zināšanu nebija. Paldies trenerim Aldim Šūpolniekam, kurš mani iedvesmoja sportošanai. Esmu viens no nedaudziem sportistiem, kuri visu karjeru iztikuši ar vienu treneri."
Lidojot uz Sidneju, nebija nekādas saprašanas par to, ko var izdarīt citi sportisti, jo informatīva telpa internetā vēl nebija tik attīstīta, kā tas ir mūsdienās. Turklāt uzreiz jālido tik tālu. "Tumša bilde," pirms došanās uz Austrāliju sportists bija neziņā.
Apinis nezināja konkurentu rezultātus, bet cerēja uz vietu pirmajā sešiniekā - gan diskā, gan lodē, kur viņš vēlāk arī tika pie bronzas medaļas.
"Biju "jauns gurķis" un nemaz nezināju, ko var sagaidīt no konkurentiem," saka sportists. "Tomēr uz augstāku vietu cerēju tieši diska mešanā, jo lodes grūšanā rezultāti nebija tik stabili, kaut arī Latvijas sacensībās, kas toreiz vēl bija iespējams, biju izpildījis spēļu normatīvu."
Sasniegtais rezultāts Sidnejā - 15,12 metri - nav bijis nekas izcils, jo Latvijā sportists disku tika raidījis arī tuvu 17 metru robežai.
Pēc apbalvošanas ceremonijas Apinis ar medaļu kaklā ilgi nav laists projām, jo autogrāfu tīkotāji, kuru vidū bija daudz bērnu, nelaida un nelaida prom. Tik lielu ažiotāžu Latvijas sportists juta pirmo reizi.
Lodes grūšanā jau stress lielajā arēnā bija mazāks, stimuls labi nostartēt un pārliecība par saviem spēkiem - lielāki.
Apinis paralimpiskajās spēlēs izcīnījis četras zelta, pa divām sudraba un bronzas medaļām.
Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!