ASV armija paziņojusi, ka tā Sīrijas ziemeļrietumos īstenojusi bezpilota lidaparāta triecienu grupējuma "Al Qaeda" līderiem, un šajā uzbrukumā atbilstoši Sīrijas kara monitoringa organizācijai nogalināti 17 džihādisti.
ASV uzlidojumā Sīrijā bojā gājuši 17 džihādisti
Uzbrukumā dzīvību zaudējuši arī pieci civilisti, norādīja Lielbritānijā bāzētā sīriešu aktīvistu organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR).
"ASV spēki veica triecienu grupējuma ""Al Qaeda" Sīrijā" (AQ-S) vecāko līderu sanāksmei netālu no Idlibas, Sīrijā," pavēstīja ASV Centrālās pavēlniecības (CENTCOM) pārstāve sakariem ar presi Beta Riordana.
"AQ-S līderu likvidācija izjauks teroristu organizācijas spējas turpmāk plānot un īstenot globālus uzbrukumus, apdraudot ASV pilsoņus, mūsu partnerus un nevainīgus civiliedzīvotājus," teikts Riordanas paziņojumā.
Operācijā, kuras mērķis bija sanāksme Džakaras ciemā, Salkinas apkaimē, nogalināti vismaz 17 džihādisti, arī 11 līderi, norādīja SOHR.
Ciems atrodas Idlibas provinces pēdējā nemiernieku bastionā. Tajā dominē grupējums "Hayat Tahrir al Sham" (HTS), kurā vadošā loma ir agrākajam "Al Qaeda" atzaram un tā sabiedrotajiem.
Apvidū darbojas arī citi džihādistu grupējumi, arī ar "Al Qaeda" saistītais "Hurras al Deen".
Sanāksmē piedalījās līderi, kas atrodas opozīcijā HTS un kas noraida Krievijas-Turcijas līgumus par pamieru Idlibā, sacīja SOHR direktors Rami Abderrahmans.
"Daži no viņiem bija tuvi "Hurras al Deen"," viņš piebilda.
Ar martā noslēgto Ankaras un Maskavas vienošanos tika apturēta Sīrijas valdības spēku ofensīva Idlibā.
ASV vadītā koalīcija darbojas Sīrijas austrumos, kur tā ar uzlidojumiem atbalsta Sīrijas kurdu grupējumu operācijas pret džihādistu grupējuma "Islāma valsts" paliekām.
Sīrijas valdība pēc vairākām militārām uzvarām, ko tai izdevies izcīnīt ar Krievijas atbalstu, atguvusi kontroli pār 70% valsts teritorijas, liecina SOHR aplēses.
Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011. gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.