Kā pārdzīvot mājdzīvnieka zaudējumu?

Pirmkārt, izpētīsim šo unikālo mājdzīvnieka un cilvēka saikni. Biofilijas hipotēze liek domāt, ka mūs pievilina daba un dabiskie procesi, un mums patīk pievienoties citām dzīvības formām, kas ir bioloģiskās evolūcijas rezultāts. 

Šī teorija ir saistīta ar mūsu apsēstību ar mājas augiem un mīlestību pret mājdzīvniekiem. Neatkarīgi no tā, vai jūsu motivācija iegūt mājdzīvnieku ir biedrošanās vai palīdzība saglabāt aktivitāti, garīgās veselības ieguvumi ir nebeidzami. 

Vairāki pētījumi liecina, ka dzīvnieku neiroloģiskā ietekme var mazināt stresu, trauksmi un depresiju - piemēram, 2018. gada ziņojumā ir izklāstīts, kā terapijas suņi cietumos uzlaboja ieslodzīto garīgo veselību. 

Mājdzīvnieki var likt mums justies drošiem, mīlētiem, un tāpēc šāda veida attiecību zaudēšana ir īsts trieciens. 

Kaut arī tie, kas nav dzīvnieku mīļotāji, varētu teikt: "Tas ir tikai suns!" vai "Jūs varat nopikrt vēl vienu!", Londonā dzīvojošā psiholoģe, doktora Sofija Morta stāsta, ka iemesls, kāpēc mēs tik ļoti sērojam par mājdzīvnieka zaudēšanu ir tāpēc, ka skumjas izpaužas vienādi neatkarīgi no sugas.

"Zaudējot mājdzīvnieku, mēs skumstam tāpat kā zaudējot mīļoto cilvēku," skaidro Morta.

Morta turpina atsaukties uz piesaistes teoriju, kurai ir arī nozīme spēcīgajā saiknē, kuru mēs veidojam ar saviem mājdzīvniekiem. "Mājdzīvnieki bieži veido pirmo un dažreiz vienīgo pieķeršanos, kāda ir mūsu dzīvē. Viņiem ir vienalga, ko mēs darām, kādus panākumus gūstam vai kādas kļūdas pieļaujam. Viņi mums liek justies tā, ka mīl mūs tādus, kādi mēs esam, kas ir retums un dāvana mūsdienu sabiedrībā."

Mājdzīvnieka zaudēšanu var padarīt vēl grūtāku attiecību vienkāršība. "Mēs sagaidām, ka, ierodoties mājās, mēs redzēsim savus dzīvniekus, ka viņi mūs sagaidīs, kā agrāk, un tas ir postoši katru reizi, kad atveram savas durvis un atceramies, ka viņu tur nav," stāsta Morta. 

Mājdzīvnieki faktiski ir vienīgā no atkarīgajām attiecībām, kuras sabiedrība nenosoda. "Ar dzīvniekiem ir atļauta pilnīga atkarība, ​​un mēs bieži vien pat neapzināmies, cik atkarīgi bijām no saviem mājdzīvniekiem, līdz pienāk brīdis, kad viņu vairs nav," stāsta Morta. 

Pēc dzīvnieka zaudēšanas, liela daļa apkārt esošo cilvēku sagaidīs, ka tu piecelsies un turpināsi dzīvot savu dzīvi, it kā nekas nebūtu noticis. Tev varbūt ir kādi draugi vai ģimenes locekļi, kas saprot tavas sāpes, bet visticamāk, viņi neapjauš, ka tas tevi ir tik dziļi ietekmējis.

Visā Eiropas Savienībā krīzes situācijās ir pieejams bezmaksas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis - 116111. Tas darbojas visu diennakti. Uz šo tālruni ir ieteicams zvanīt arī tad, ja saskaraties ar mājdzīvnieka zaudējumu. 

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!