Profesors: Latvijai jāsāk domāt par karantīnas telpām Covid-19 pacientiem (4)

Viņš pastāstīja, ka RSU notiek vairāki pētījumi par Covid-19 ietekmi, un viena problēma, ko izgaismoja pārslimojušo un viņu tuvinieku intervijas, ir tas, ka mājokļi bieži vien ir nelieli un tur reāli distancēties, izolēties, organizēt savu sadzīvi pēc jaunajiem noteikumiem ir ārkārtīgi sarežģīti.

Vasarā dažas ģimenes šīs problēmas risināja, būvējot teltis, bet tagad, rudenī, ziemā valstij būtu jādomā par iespēju risināt šo problēmu, pauda Briģis.

"Šeit ir, ko padomāt, vajadzētu iesaistīties Labklājības ministrijai un valdības koordinācijas darba grupai, vajadzētu pievērst uzmanību un sniegt palīdzību," sacīja Briģis.

Viņš norādīja, ka ārzemēs ir izmēģināti varianti, izmantojot brīvas viesnīcas, "varbūt var nākt pretim ar risinājumiem, par to noteikti jāsāk domāt".

Iepriekš SPKC departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, jautāts, vai no infekcijas ierobežošanas viedokļa ir pareizi nosūtīt inficētus cilvēkus pie veseliem cilvēkiem uz vietām, kur nav iespējams izolēt saslimušos, LSM atzina, ka "no ideālā viedokļa visiem būtu jāatrodas atsevišķos boksos, taču mēs dzīvojam reālajā pasaulē un tas nav iespējams".  

"Esošā realitāte ir tāda, ka cilvēks ar viegliem simptomiem ārstējas mājās. Un mums 90% cilvēku ārstējas mājās, un bieži vien – kontaktā ar citiem cilvēkiem. Risks [inficēties] šajā gadījumā ir pieļaujams, jo no tā nevar izvairīties," toreiz sacīja SPKC pārstāvis.

Tikmēr Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!") raidījumam atzina, ka pašreizējais regulējums, kas atļauj tikai individuālās interešu izglītības nodarbības un treniņus un liedz tos apmeklēt bērniem no vienas ģimenes, ir regulējuma nepilnības.

Dūrītis atzina, ka jautājums par to ir vietā un nav īsti pamatojuma, kāpēc bērni no vienas mājsaimniecības nevarētu kopā iet uz treniņu. Viņš sacīja, ka par šo noteikti būs jādiskutē un jāmaina.