Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

"Beidzot vēlos dzirdēt patiesību!" Prāmja "Estonia" katastrofā izdzīvojušais pieprasa atbildes (7)

Foto: AFP / Scanpix

Brits Pols Bārnijs ir viens no 137 cilvēkiem, kurš izdzīvoja 1994. gada prāmja "Estonia" katastrofā. Tagad Bārnijs Lielbritānijas izdevumam atzīst, ka vēlas saņemt atbildes no savas valsts atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, vēstī portāls "Postimees".

Intervijā "The Sun" 61 gadu vecais Bārnijs atzina, ka dokumentālās filmas nākšana klajā viņam radījusi vairākus jautājumus.

"Es vēlos, lai Apvienotā Karaliste beidzot pasaka visu patiesību par prāmja "Estonia" avarēšanu un tās lomu šajā katastrofā.

Nevienam nav noslēpums, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma militārā tehnika tika pirkta un bez maksas visiem transportēta. Igaunija bija tranzīta kanāls. Tas var būt izskaidrojums tam, kāpēc Lielbritānija vienīgā, izņemot Baltijas valstis, parakstīja līgumu par to, lai prāmja vraks tiktu uzskatīts par bojāgājušo kapavietu, lai tas paliktu jūrā un neviens to nepārbaudītu," intervijā sacīja Bārnijs.

Jo īpaši Bārnijs nesaprot, kāpēc iniciatīva parakstīt līgumu nāca no pašas Lielbritānijas. Viņš pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar militārajiem spēkiem. 

Dokumentālās filmas "Igaunija - atradums, kas visu mainīs" režisors Henriks Evertsons atzīst, ka viņam ir zināms iemesls, kāpēc Lielbritānijas varasiestādes šo līgumu parakstīja.

"Mēs tā arī neesam saņēmuši atbildi no savas valdības," sacīja Bārnijs, kurš pirms daudziem gadiem samierinājās ar paziņojumiem par iemesliem, kas izraisījuši katastrofu. Tomēr jaunās dokumentālās filmas iznākšana Bārnijā atkal radījusi šaubas. Tagad brits domā, ka visam jābūt citādam izskaidrojumam.

"Manuprāt, sākotnēji diezgan maz cilvēku notikušo uzskatīja par noziegumu. Tomēr tajā laikā izmeklēšana bija formāla, bet tās termiņi - ieilguši," viņš skaidro. 

Pēc angļa teiktā, izmeklēšanas slēdziens, ka prāmis nogrimis salūzuša viziera dēļ, bijis sasteigts. 

"Patiesībā kuģis nogrima pārāk ātri, lai tas būtu vienīgais iemesls. Un tagad ir pierādījumi par nezināmu bedri. No kurienes gan tā radās?" viņš jautā.

Bārnijs vēlas atbildes, tāpēc pieprasa pierādījumus.

"Kad avarē lidmašīna, to savāc pa gabaliem. "Estonia" atrodas 80 metru dziļumā, un iemesls, kāpēc prāmis no ūdens netiek pacelts, ir cilvēku jūtu sargāšana," viņš turpina.

Vīrietis atzīst, ka viņam katastrofu pārdzīvot nebija viegli.

"Trīs gadus mocījos ar posttraumatiskā stresa sindromu. Es kļuvu nomākts, bet līdz tam brīdim biju jautrs cilvēks," viņš atzīst. Bārnijs stāsta, ka bijušas pat tādas dienas, kurās viņš nav varējis piecelties no gultas. 

Galu galā vīrietim ir izdevies atgriezties normālā dzīvē. Bārnijs ir precējies un viņam ir divi bērni, kā arī viņš vada savu uzņēmumu.

Intervijas beigās Bārnijs paziņoja, ka ir apņēmības pilns šo izmeklēt, jo vēlas beidzot saņemt atbildes no savas valdības.

Ar neizskaidrojamu situāciju saskāries vēl kāds katastrofā izdzīvojušais.

Jau ziņots, ka zviedrs Karls Ēriks Lantejs-Reintams līdz šim esot izvairījies atklāt sīkākas detaļas, kas varētu norādīt uz prāmja katastrofas izmeklēšanas galīgās versijas sagrozīšanu, tomēr tad viņš ieraudzījis sevis sniegtās liecības.

"Es biju pārsteigts, kad pēc daudziem gadiem uzzināju, ka Zviedrijas policija ir pārrakstījusi manu sākotnējo liecību," atklāja Lantejs-Reintams.

Pēc viņa teiktā, Zviedrijas policijas iesniegtajos pierādījumos rakstīts, ka viņš uz kuģa redzējis ļoti maz ūdens, lai gan patiesībā bijis tieši pretēji: prāmis esot bijis pārpludināts.

"Es redzēju savā liecībā, ko sniedzu Zviedrijas policijai, daudzas sagrozītas detaļas," pauda izdzīvojušais.

"Tas liek domāt, ka te kaut kas spēcīgi ož pēc viltojuma, ja policija maina manu liecību un nelūdz man to parakstīt."

Igaunijas bijušais tieslietu ministrs Reins Langs izcēla, ka zviedru uzņemtā filma par katastrofu ir ārkārtīgi profesionāli veidota dokumentālā filma, kurā vārds tiek dots tiešajiem traģēdijas dalībniekiem, vienlaikus izvairoties no visa veida spekulācijām un pieņēmumiem.

Katastrofas izmeklēšanai tika izveidota speciāla komisija, stāstīja Langs, kurš tad vadīja inženierus un citus ekspertus, nevis politiķus. Pēc izmeklēšanas komisijas galējā ziņojuma saņemšanas triju valstu valdības ticēja, ka visi notikumi tika aprakstīti kompetenti.

Valdība 2005. gadā izveidoja jaunu komisiju, kuru vadīja toreizējais ģenerālprokurors Margus Kurms, lai izmeklētu iespējamo ieroču transportēšanu uz "Estonia" klāja un izpētītu tās apstākļus.

"Tad jau izrādījās, ka visi izdzīvojušie netika rūpīgi intervēti, un Kurms uz to norādīja," sacīja Langs, piebilstot, ka Kurmam nekad netika uzdots izmeklēt prāmja avārijas cēloņus.

Pēc Langa teiktā, kaut arī kāds apstrīdēja sākotnējo izmeklēšanas ziņojumu, līdz šim nav bijis iespējams atsākt izmeklēšanu.

Bet tagad, kā atzīmēja Langs, zviedru dokumentālo filmu veidotāji ir prezentējuši jaunus "Estonia" traģēdijas apstākļus, tāpēc Igaunijas valdības lēmums atsākt katastrofas izmeklēšanu ir absolūti racionāls.

"Obligāti jānosaka iemesls, kā radušies caurumi "Estonia" korpusā un kas tos ir radījis. Manuprāt, tas ir pagrieziena punkts valstīm, kas izmeklēs šo traģēdiju," sacīja Langs.

Jau vēstīts, ka zviedru dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997. gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

"Jaunā tehniskā izmeklēšana nenozīmē, ka 1997. gada ziņojums tiks atcelts, bet mēs arī nedomājam tikai pievienot tam dažas lappuses. Gadījumā, ja tiks atrasta jauna svarīga informācija, valstis to izskatīs kopā," viņš sacījis.

Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu