EK pieņem jaunu Ķimikāliju stratēģiju, tiecoties panākt no toksikantiem brīvu vidi

Šī stratēģija esot pirmais solis ceļā uz Eiropas zaļajā kursā izvirzīto nulles piesārņojuma mērķi, kas sasniedzams, lai radītu no toksikantiem brīvu vidi. Plānots, ka stratēģija veicinās inovāciju, kuras mērķis ir drošas un ilgtspējīgas ķimikālijas, un palielinās cilvēka veselības un vides aizsardzību pret bīstamām ķimikālijām.

Tā cita starpā paredz aizliegt viskaitīgāko ķimikāliju izmantošanu patēriņa precēs, piemēram, rotaļlietās, bērnu aprūpes precēs, kosmētikas līdzekļos, detergentos, materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, un tekstilizstrādājumos, ja vien nav pierādīts, ka minētā izmantošana ir sabiedrībai būtiska, un nodrošināt, ka visas ķimikālijas tiek izmantotas drošāk un ilgtspējīgāk, akcentēja Liepiņa.

Tāpat viņa informēja, ka ķimikāliju stratēģija pilnībā atzīst, ka ķimikālijas ir būtiskas cilvēku labklājībai un Eiropas ekonomikas un sabiedrības zaļās un digitālās pārkārtošanās nodrošināšanai. Tajā pašā laikā tā atzīst, ka steidzami jārisina veselības un vides problēmas, ko rada viskaitīgākās ķimikālijas.

Šajā sakarā stratēģijā esot izklāstītas konkrētas darbības, kas veicamas, lai ķimikālijas būtu konceptuāli drošas un ilgtspējīgas un nodrošinātu, ka ķimikālijas var sniegt labumu, nekaitējot planētai un tagadējām un nākamajām paaudzēm.

Pēc Liepiņas sniegtās informācijas, tā paredz nodrošināt, ka cilvēka veselībai un videi viskaitīgākās ķimikālijas netiek izmantotas sabiedrībai nebūtiskiem lietojumiem, jo īpaši patēriņa precēs un attiecībā uz visneaizsargātākajām grupām, kā arī to, ka visas ķimikālijas tiek izmantotas drošāk un ilgtspējīgāk. Tiks paredzētas vairākas inovācijas un investīciju darbības, kas ķimikāliju rūpniecību atbalstīs šajā pārejā.

Vienlaikus stratēģija arī vēršot dalībvalstu uzmanību uz Atveseļošanas un noturības mehānisma iespējām ieguldīt ES rūpniecības nozaru un arī ķimikāliju nozares zaļajā un digitālajā pārkārtošanā.

Liepiņa klāstīja, ka stratēģijas mērķis ir ievērojami palielināt cilvēka veselības un vides aizsardzību pret kaitīgām ķimikālijām, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Pamatiniciatīvas paredz pakāpeniski atteikties no viskaitīgāko vielu, tostarp endokrīno disruptoru, ķimikāliju, kas ietekmē imūnsistēmu un elpošanas sistēmu, un noturīgu vielu, piemēram, perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu (PFAS), izmantošanas patēriņa precēs, tādās kā rotaļlietas, kosmētikas līdzekļi, detergenti, materiāli, kas ir saskarē ar pārtiku, un tekstilizstrādājumi, ja vien nav pierādīts, ka to izmantošana ir būtiska sabiedrībai.

Tāpat pamatiniciatīvas paredz pēc iespējas samazināt un aizstāt vielu, kas rada bažas, saturu visos produktos. Prioritāte tiks piešķirta to produktu kategorijām, kas ietekmē neaizsargātas iedzīvotāju grupas, un to produktu kategorijām, kam ir vislielākais aprites ekonomikas potenciāls. Vēl pamatiniciatīvas paredz risināt jautājumu par ķimikāliju kombinēto ietekmi, pievēršot lielāku uzmanību riskam, ko cilvēka veselībai un videi rada ikdienas eksponētība daudzām dažādām ķimikālijām no dažādiem avotiem.

Tās arī paredz nodrošināt ražotājiem un patērētājiem piekļuvi informācijai par ķīmisko sastāvu un drošu izmantošanu, ieviešot informācijas prasības ilgtspējīgu produktu rīcībpolitikas iniciatīvas satvarā.

Liepiņa akcentēja, ka ķimikāliju drošuma un ilgtspējības uzlabošana ir ilgstoša nepieciešamība, kā arī lieliska ekonomiskā iespēja. Stratēģijas mērķis esot izmantot šo iespēju un veicināt ķimikāliju nozares un tās vērtību ķēžu zaļo pārkārtošanos. Jaunām ķimikālijām un materiāliem jābūt, cik vien iespējams, konceptuāli drošiem un ilgtspējīgiem, proti, no ražošanas līdz kalpošanas laika beigām.

Plānots, ka tas palīdzēs izvairīties no ķimikāliju kaitīgākās iedarbības un nodrošinās pēc iespējas mazāku ietekmi uz klimatu, resursu izmantošanu, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību. Stratēģija paredz, ka ES rūpniecība ir pasaules mērogā konkurētspējīga dalībniece drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju ražošanā un izmantošanā. Vienlaikus stratēģijā paziņotās darbības atbalstīs rūpniecisko inovāciju, lai šādas ķimikālijas kļūtu par normu ES tirgū un etalonu visā pasaulē.

EK paredz to panākt, galvenokārt izstrādājot konceptuālā drošuma un ilgtspējības kritērijus un nodrošinot finansiālu atbalstu drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju komercializācijai un plašākai ieviešanai, kā arī ar ES finansējuma un investīciju instrumentu un publiskā un privātā sektora partnerību palīdzību nodrošinot konceptuāli drošu un ilgtspējīgu vielu, materiālu un produktu izstrādi un ieviešanu.

Tāpat plānots to panākt ievērojami pastiprinot ES noteikumu izpildes panākšanu gan uz robežām, gan vienotajā tirgū, kā arī ieviešot ES ķimikāliju pētniecības un inovācijas programmu, lai aizpildītu robus zināšanās par ķimikāliju ietekmi, veicinātu inovāciju un atteiktos no testiem ar dzīvniekiem. Stratēģijā noteiktās pamatiniciatīvas plānots panākt aī vienkāršojot un konsolidējot ES tiesisko regulējumu, piemēram, ieviešot procesu "viena viela - viens novērtējums", nostiprinot principu "ja nav datu, nav tirgus" un izdarot īpašus grozījumus vairākos nozaru tiesību aktos.

Paredzēts, ka EK arī visā pasaulē popularizēs drošuma un ilgtspējas standartus, jo īpaši rādot piemēru un veicinot saskaņotu pieeju, kuras mērķis ir panākt, lai bīstamās vielas, kas ir aizliegtas ES, netiktu ražotas eksportam.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss esot uzsvēris, ka ķimikāliju stratēģija ir pirmais solis ceļā uz Eiropas vērienīgo nulles piesārņojuma mērķi. "Ķimikālijas ir mūsu ikdienas dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās mums ļauj izstrādāt inovatīvus risinājumus, kā mūsu ekonomiku padarīt zaļāku. Taču mums ir jānodrošina, ka ķimikālijas tiek ražotas un izmantotas tā, lai nekaitētu cilvēka veselībai un videi," norādījis EK priekšsēdētājas izpildvietnieks, vienlaikus akcentējot, ka īpaši svarīgi ir izbeigt viskaitīgāko ķimikāliju izmantošanu patēriņa precēs, sākot no rotaļlietām un bērnu aprūpes precēm un beidzot ar tekstilmateriāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku.

Arī Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs esot minējis, ka mūsu labklājība un augstais dzīves līmenis ir atkarīgi no daudzām noderīgām ķimikālijām, ko cilvēki izgudrojuši pēdējo 100 gadu laikā, tomēr nevar izlikties, ka nevar redzē kaitējumu, ko mūsu videi un veselībai nodara bīstamās ķimikālijas.

Viņš uzsvēra, ka EK ir daudz paveikusi, lai reglamentētu ķimikālijas ES, un ar šo stratēģiju Komisija vēlas turpināt iesākto un iet vēl tālāk, lai neļautu visbīstamākajām ķimikālijām nokļūt vidē un cilvēka organismā un kaitēt visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem.

Tāpat arī Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu norādīja, ka veselībai vienmēr jābūt pirmajā vietā, un tieši to EK esot nodrošinājusi Ķimikāliju stratēģijā, kas ir viena no Komisijas pamatiniciatīvām. Viņasprāt, ķimikālijām ir būtiska nozīme mūsu sabiedrībā, un tām jābūt drošām un ražotām ilgtspējīgā veidā, vienlaikus uzsverot, ka cilvēkiem jābūt aizsargātiem pret kaitīgajām ķimikālijām, kas ir visapkārt.

Pēc viņas domām, šī stratēģija liecina par EK lielo apņēmību aizsargāt iedzīvotāju veselību visā ES.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!