Prāmja "Estonia" katastrofā izdzīvojušais: Zviedrijas policija sagrozīja manu liecību (2)

Karls Ēriks ir gandarīts, ka par traģēdiju ir uzņemta nopietna dokumentālā filma. Pēc viņa teiktā, tās veidotājus var uzskatīt par varoņiem, jo viņi norādīja uz jauniem pierādījumiem, kas iepriekš tika atstāti novārtā.

Viņš atzīmēja, ka arī iepriekš ar medijiem ir runājis par savu izglābšanos, taču līdz šim Karls esot izvairījies atklāt sīkākas detaļas, kas varētu norādīt uz prāmja katastrofas izmeklēšanas galīgās versijas sagrozīšanu.

"Es biju pārsteigts, kad pēc daudziem gadiem uzzināju, ka Zviedrijas policija ir pārrakstījusi manu sākotnējo liecību," atklāja Lantejs-Reintams.

Pēc viņa teiktā, Zviedrijas policijas iesniegtajos pierādījumos rakstīts, ka viņš uz kuģa redzējis ļoti maz ūdens, lai gan patiesībā bijis tieši pretēji: prāmis esot bijis pārpludināts.

"Es redzēju savā liecībā, ko sniedzu Zviedrijas policijai, daudzas sagrozītas detaļas," pauda izdzīvojušais.

"Tas liek domāt, ka te kaut kas spēcīgi ož pēc viltojuma, ja policija maina manu liecību un nelūdz man to parakstīt."

Bijušais tieslietu ministrs izcēla, ka zviedru uzņemtā filma par katastrofu ir ārkārtīgi profesionāli veidota dokumentālā filma, kurā vārds tiek dots tiešajiem traģēdijas dalībniekiem, vienlaikus izvairoties no visa veida spekulācijām un pieņēmumiem.

Katastrofas izmeklēšanai tika izveidota speciāla komisija, stāstīja Langs, kurš tad vadīja inženierus un citus ekspertus, nevis politiķus. Pēc izmeklēšanas komisijas galējā ziņojuma saņemšanas triju valstu valdības ticēja, ka visi notikumi tika aprakstīti kompetenti.

Valdība 2005. gadā izveidoja jaunu komisiju, kuru vadīja toreizējais ģenerālprokurors Margus Kurms, lai izmeklētu iespējamo ieroču transportēšanu uz "Estonia" klāja un izpētītu tās apstākļus.

"Tad jau izrādījās, ka visi izdzīvojušie netika rūpīgi intervēti, un Kurms uz to norādīja," sacīja Langs, piebilstot, ka Kurmam nekad netika uzdots izmeklēt prāmja avārijas cēloņus.

Pēc Langa teiktā, kaut arī kāds apstrīdēja sākotnējo izmeklēšanas ziņojumu, līdz šim nav bijis iespējams atsākt izmeklēšanu.

Bet tagad, kā atzīmēja Langs, zviedru dokumentālo filmu veidotāji ir prezentējuši jaunus "Estonia" traģēdijas apstākļus, tāpēc Igaunijas valdības lēmums atsākt katastrofas izmeklēšanu ir absolūti racionāls.

"Obligāti jānosaka iemesls, kā radušies caurumi "Estonia" korpusā un kas tos ir radījis. Manuprāt, tas ir pagrieziena punkts valstīm, kas izmeklēs šo traģēdiju," sacīja Langs.

Karls Ēriks uzskata, ka obligāti jāpārbauda kuģa korpuss un jānoskaidro visi incidenta apstākļi. "Un, protams, izmeklēšanā jāiesaista cilvēki, kuriem mēs uzticamies, piemēram, Kurms," ​​visu izdzīvojušo un cietušo radinieku vārdā sacīja Lantejs-Reintams.

Jau vēstīts, ka zviedru dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997. gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

 "Jaunā tehniskā izmeklēšana nenozīmē, ka 1997. gada ziņojums tiks atcelts, bet mēs arī nedomājam tikai pievienot tam dažas lappuses. Gadījumā, ja tiks atrasta jauna svarīga informācija, valstis to izskatīs kopā," viņš sacījis.

Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.