"Šodien uzvarēja demokrātija." Noslēgusies lielākā tiesas prāva par neonacismu kopš Nirnbergas procesa

Atēnās pie tiesas ēkas pulcējās lieli cilvēku pūļi, kad tiesneši pasludināja spriedumus 68 apsūdzētajiem.

"Zelta rītausma" 2012. gadā nodrošināja 18 deputātus, kad grieķus sagrāva finanšu krīze. Izmeklēšana partijā sākās ar antifašistu mūziķa slepkavību 2013. gadā.

Partijas vadītājs Nikoss Mičaloliakos un seši kolēģi tika notiesāti par noziedzīgas grupas vadīšanu. Atbalstītājs Giorgos Rupakias tika atzīts par vainīgu mūziķa slepkavībā, un 15 citi tika notiesāti par sazvērestību šajā lietā.

Ap Atēnu tiesas ēku tika izvietoti aptuveni 2000 policisti, kad tūkstošiem protestētāju pieprasīja sodus apsūdzētajiem, nesot karogus un plakātus ar uzrakstiem "bailes neuzvarēs" un "nacisti cietumā", ziņo grieķu mediji.

Vienpadsmit no apsūdzētajiem kopā ar 50 advokātiem un 50 žurnālistiem atradās tiesā, kad tika nolasīts spriedums.

Grieķijas prezidente norādīja, ka izskanējušais spriedums ir svarīgs notikums demokrātijai. Simtiem liecinieku sniedza liecības tiesā, kuru šogad aizkavēja Covid-19 pandēmija.

Grieķijas politiskajā spektrā jau izsenis valdījis riebums pret "Zelta rītausmu".

"Šodien uzvarēja demokrātija. Tas ir atkarīgs tikai no mums, vai tā uzvarēs katru dienu," pauda Grieķijas premjerministrs.

Spriedumu kā "taisnīgu" un "vēsturisku" novērtēja Prokopis Pavlopuls, kurš līdz šī gada sākumam bija Grieķijas prezidents.

Centriski kreisais politiskais līderis Fofi Gennimata sacīja, ka spriedums ir spēcīgs vēstījums Eiropai, ka "fašismam nav vietas mūsu dzīvē".

Bijušais Eiropas parlamenta cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks no "Amnesty International" arī sacīja, ka tiesas procesam ir skaidrs vēstījums:

"Vardarbīga, rasistiska un noziedzīga darbība - neatkarīgi no tā, vai to veic personas uz ielas vai parlamenta locekļi - nepaliks nesodīta."

Tikmēr ebreju kapsēta Atēnās šonedēļ tika izdemolēta ar antisemītiskiem grafiti un nacistu saukļiem, izraisot Grieķijas ministru un ebreju kopienas nosodījumu.

Nirnbergas process ilga no 1945. gada novembra līdz 1946. gada oktobrim. Laikā no 1946. līdz 1949. gadam bija vēl 12 tiesas procesi Nirnbergā, kuros tiesāja zemāka ranga nacistus.

Nirnbergas procesu īstenoja Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls, kas sastāvēja no četru sabiedroto valstu nozīmētiem tiesnešiem, lai tiesātu nacistiskos noziedzniekus. Lēmumu par šāda starptautiska kara tribunāla izveidošanu pieņēma uzvarētājas lielvalstis 1945. gada Londonas konferencē (26. jūnijs - 8. augusts).

Apsūdzība noziegumos pret mieru un cilvēci tika izvirzīta 24 vadošajiem Vācijas valstsvīriem, kā arī Ādolfam Hitleram, Heinriham Himleram un Jozefam Gēbelsam, kas bija izdarījuši pašnāvību. Vienlaikus tika tiesātas arī astoņas organizācijas, tajā skaitā SS, SD, SA, Gestapo, Vācijas valdība, Ģenerālštābs un Bruņoto spēku Augstākā virspavēlniecība.