Raidījums: Izmantojot nozarē atzītu, bet nenolīgtu profesionāļu vārdus, audzēkņus vilina uz ES fondu apmaksātām mācībām

Rezultātā vairāk nekā puse audzēkņu pauduši vēlmi pārtraukt izglītošanos šajā programmā, bet Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pārtraukusi šīs programmas darbību, kas nozīmē, ka tā nesaņems ES fondu finansējumu.

Pieaugušo apmācībām novirzīts vēl nebijis Eiropas struktūrfondu atbalsta apmērs - kopumā 47 miljoni eiro. Par šo naudu laikā līdz 2023. gadam paredzēts papildināt zināšanas aptuveni 55 tūkstošiem strādājošo. Fondi mācības sedz gandrīz pilnībā - līdz pat 95 procentiem no mācību maksas. Jau ir notikušas četras mācību kārtas, kā arī viena attālināto mācību kārta, bet šobrīd izsludināta izglītojamo pieteikšanās piektajai kārtai, kurā pieejamas 500 dažādas mācību programmas.

Ar katru nākamo kārtu audzis iestāžu skaits, ar ko slēdz līgumus - no 55 pirmajā kārtā līdz 89 un 82 trešajā un ceturtajā kārtā. Izņēmums ir šovasar izsludinātā attālināto mācību kārta, kurā līgumi noslēgti tikai ar 23 iestādēm, kas piedāvāja ap 200 programmu.

Inas Gudeles vadītais "Mācību centrs MP" programmas "Dizaina domāšana produktu izstrādē" audzēkņiem bija nosūtījis grafiku, kurā bija redzams - lekcijas lasīs atzīti jomas profesionāļi - Signe Adamoviča, Lilita Sparāne, Elīna un Čārlzs Bušmaņi. Taču realitāte izrādījās pilnīgi cita, un apmācāmie viņus neredzēja ne reizi. Turklāt nomainījās arī daži mācību sākumā redzētie un pieteiktie pasniedzēji.

Kursam pieteicās 108 cilvēki, kurus sadalīja divās grupās. "de facto" runāja ar vairākiem šo grupu dalībniekiem, kuri apliecināja, ka nav ieraudzījuši gaidītos pasniedzējus un nav sakritušas apmācību tēmas.

"Es gribētu teikt, ka šī konkrētā lieta ir stipri pārspīlēta no atsevišķu izglītojamo puses. Jo lielākā daļa iebildumu, kas tika minēti vēstulē, neatbilst patiesībai," raidījumā pauda Ina Gudele.

"Mācību centrs MP" audzēkņiem kopā ar līgumu 3. augustā izsūtīja arī nodarbību grafiku ar tēmām un pasniedzēju vārdiem. Tiesa, daži pasniedzēji vien šajā datumā uzrunāti konkrētajam darbam, bet viņu piekrišana vēl nebija saņemta, balstoties izpētītajā, secina "de facto". Mācībām bija jāsākas attālinātā režīmā jau pēc divām nedēļām - 17.augustā.

"Mēs nekur nepublicējām publiski, ka viņi varētu šajā kursā pasniegt. Viņu vārdi bija minēti pirmatnējā programmā, kur mums varbūt nevajadzēja minēt, bet mēs to izdarījām," raidījumā skaidroja Gudele.

Signe Adamoviča “de facto” apstiprināja, ka no mācību centra piedāvājumu vispār nav saņēmusi. Savukārt Lilija Sparāne jau pirmajā telefonsarunā 3.augusta pēcpusdienā sadarbību atteikusi.

"Man pienāca ziņa no pazīstamas skolotājas, kura tiem kursiem bija pieteikusies, un priecīga zvanīja, ka izvēli izdarījusi, jo redzējusi manu vārdu starp pasniedzējām, saņemot līgumu. Tas gan bija nepatīkams pārsteigums!" raidījumā sacīja Sparāne. "Sapratu no viņas, ka man tika zvanīts 3. augustā - tieši tad, kad dalībniekiem bija jāparaksta līgums un jāiemaksā sava finansējuma daļa."

Līdzīgu laika grafiku apliecina arī Čārlza Bušmaņa teiktais "de facto". Viņam kopā ar Elīnu Bušmani sākotnējā grafikā bija iekļauts visvairāk nodarbību. Puses gan nesekmīgi mēģināja vienoties vēl līdz pat mācību sākumam. Dizaineru ieskatā tika piedāvāta neadekvāti zema samaksa par tik lielu grupu vadīšanu, turklāt bija par maz laika, lai sagatavotos attālinātajām lekcijām.

"Mūsu reputācija ir atkarīga no mūsu darba kvalitātes. Tātad tieši no apmācību kvalitātes. Tāpēc mēs atsakāmies sniegt zemas kvalitātes apmācības. Man ir sajūta, ka "Magnetic Pro" [Mācību centrs MP] mēģināja mani iemānīt toksiskā līgumā, kur mēs nevarētu nodrošināt kvalitatīvu apmācību," raidījumam norādīja Bušmanis.

Kā vēstīja "de facto" mācību centrs izveidoja divas vairāk nekā 50 cilvēku grupas, koriģēja apmācību grafiku un pasniedzēju sarakstu, bet arī ar veiktajiem labojumiem ne viss atbilda patiesībai. Piemēram, ievadlekcija ilgusi vienu, nevis četras stundas. Nodarbībās atšķīrušās paredzētās tēmas un apakštēmas. Pat atkārtojušies mācību materiāli.

Gudele "de facto" uzsvēra, ka dažādi cilvēki uz mācībām nāk ar dažādām gaidām, un dažiem tās nav piepildījušās.

"Kas attiecas uz pasniedzējiem, kas tika minēti līgumā, tā ir mūsu pārspīlēta centība. Mums viņi nebija jāmin līgumā, bet provizoriski - mēs veicām sarunas ar šiem pasniedzējiem, lai vadītu šo kursu, ar kuriem mēs beigās līgumu nenoslēdzām," viņa sacīja raidījumā. "Un bez šaubām, ka mēs viņus aizvietojam ar citiem pasniedzējiem. Bet tādi iebildumi, ka pasniedzēji nebija pietiekoši kvalificēti vai pietiekoši sagatavoti - es pilnībā noraidu šāda veida apgalvojumus."

Kā ziņoja "de facto", projekta uzraugi par programmas īstenošanas procesu saņēma sūdzības no vairākiem desmitiem audzēkņu. VIAA veiktajā aptaujā vairāk nekā puse no kursa dalībniekiem apliecināja, ka nevēlas šīs mācības turpināt. Līdz ar to aģentūra nolēmusi pārtraukt sadarbību ar izglītības iestādi par konkrētās programmas īstenošanu divas grupās, un tā finansējumu no Eiropas struktūrfonda nesaņems.

"Būtiskākā problēma, ko izglītības iestāde pieļāva savā darbībā, bija organizatoriska procesa jautājumi, respektīvi, gan komplektējot mācību grupas netika savlaicīgi nodrošināt mācību līgumu noslēgšana abpusēja, gan arī tika konstatētas nesakritības ar mācību grafiku, kas tika izsniegts izglītojamiem, un kas bija faktiskā norise uz vietas," raidījumā skaidroja VIAA Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale - Baumane.

Taču ne VIAA, ne Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) nesaskata problēmu faktā, ka audzēkņi būtībā apmuļķoti, tiem uzrādot augsti novērtētus lektorus, kuri nav devuši piekrišanu veikt apmācības, ziņoja "de facto". Kvalitātes uzraugi pārbaudēs uz vietas secinājuši, ka izglītības process notiek un vajadzīgi nelieli administratīvā procesa uzlabojumi, bet būtisku iebildumu nav. Pārbaude vēl pilnībā nav noslēgusies.

"Jautājums ir par to, vai var nomainīt pedagogus - mēs paši zinām, ka pastāv mācībspēku aizvietošanas sistēma, ka var būt dažādi apstākļi, kādēļ kāds pedagogs pēkšņi vairs nestrādā vai nemāca, bet galvenais pienākums ir nodrošināt mācību nepārtrauktību un pedagogu atbilstību valstij izvirzītajām kvalifikācijas prasībām," raidījumā sacīja dienesta licencēšanas un reģistru departamenta direktore, IKVD vadītāja vietniece Andra Šenberga.

Noslēdzoties iepriekšējām kārtām, VIAA veikusi aptaujas par apmierinātību ar mācību kvalitāti. Pēc pirmajām trim kārtām līdz aptuveni 10% aptaujāto uzskatīja, ka iegūtās zināšanas konkurētspējai darba tirgū atbilst vien apmierinoši vai bijušas neapmierinošas. Savukārt pēc ceturtās kārtas šāds novērtējums bija 16% atbilžu. Savukārt attālinātās mācības tiks vērtētas pēc to noslēguma.

Šobrīd izsludināta jauna pieteikšanās kārta pieaugušo apmācībām, kurā pieejamas 500 mācību programmas, tai skaitā 21 piedāvā arī "Mācību centrs MP".

Iepriekšējās kārtās aģentūra slēgusi līgumus ar aptuveni 80 mācību iestādēm, taču katrā no reizēm vismaz padsmit iestādes nav spējušas nokomplektēt mācību grupas un līgumi lauzti.