Nīla

Upe, kuras krastos reiz radās viena no varenākajām senās pasaules civilizācijām, tagad ir bakteriālās caurejas, vēdertīfa, šistosomatozes un citu infekcijas slimību perēklis.

Augštecē Nīla ir nosacīti tīra, taču Ēģiptes teritorijā un jo īpaši upes lejtecē to piesārņo neattīrīta kanalizācija, rūpnīcu notekūdeņi, naftas produkti, amoniju saturoši savienojumi un cianotoksīni, kurus ražo ūdenī lielā daudzumā esošās zilaļģes.

Papildus tam Nīlas lejtecē upes ūdens tiek izmantots tīrumu irigācijai. Samazinoties ūdens daudzumam upē, tajā pastiprināti ieplūst Vidusjūras sāļūdens, kā rezultātā upes deltā ir teju iznīkušas visas saldūdens zivju sugas.