Aizsaulē devies dzejnieks Valdis Rūja

Ar talantu apveltīts zēns no Ziemeļvidzemes atbraucis uz Rīgu un iestājies Dailes teātra 2. studijā, režisora Smiļģa vadībā spēlējot galvenās lomas, bet dzeja kā greizsirdīga mīļākā nepieļauj sānsoļus, un viņš vēlas nodoties radošam darbam, tikai nopelnīt iztiku ar dzejošanu vien nevar, strādā radio, tad viņam piedāvā vadīt atbildīgas iestādes, un dzejnieks kļūst par Drāmas (tagad Nacionālā) teātra direktoru, vēlāk Operas, tad kultūras pils "Ziemeļblāzma" direktoru.

"Bet īsti sevi Valdis pierāda, uzņemdamies redaktora pienākumus izdevniecībā "Liesma". Viņa padoms un iejūtība manuskriptu rediģēšanā palīdzējis gan jauniem autoriem, gan pieredzējušiem spalvas brāļiem," Rakstnieku savienības vārdā raksta Arnolds Auziņš.

"Ilgus gadus kopā esam darbojušies Arodizglītības un kultūras darbinieku senioru biedrībā "Saulstariņš", un vienmēr Valdi pavadījusi rotaļu biedrene, dzīvesdraugs un mūza Ņina, kas iedvesmojusi sacerēt mīlestības dzejoļus. Daudzreiz abi esam izklaidējuši publiku skolās, bibliotēkās un kultūras centros. Apbrīnoju viņa prasmi pakļaut sev auditoriju – jaunus un vecus gan ar patriotiskiem pantiem par varonīgajiem strēlniekiem, gan humoristiskām vārsmām par čigāniem. Savu 90 gadu jubileju Valdis Rūja svinēja Rīgas Latviešu biedrībā, kur darbojās Omulības klubā. Priecīgi saviļņots, it kā būtu iedots maršala zizlis, gaviļnieks saņēma vēsti, ka viņam piešķirts goda kareivja nosaukums, jo viņš draudzējies ar armijniekiem un veltījis viņiem daudzus dzejoļus. Valdis ļoti mīlēja savu dzimto pusi. Pat pseidonīmu Valdis Kriķis paņēmis no bērnības upes. Viņš lepojās ar Rūjienas goda pilsoņa nosaukumu, un esejās cildinājis šo skaisto pilsētu u sirsnīgos, darbīgos ļaudis."

Atvadīšanās no Valda Rūjas notiks piektdien 2. oktobrī pulksten 14 Krematorijas lielajā zālē.