Zinātnieki definējuši, kādas ir atšķirības starp padomju laika un mūsdienu pusaudžiem (20)

Zinātnieks min, ka "veiktais pētījums ir mēģinājums salīdzināt un analizēt divas Krievijas pusaudžu paaudzes: bērnus un viņu vecākus, kuru vecumu starpības intervāls nepārsniedz 30 gadus". Galvenais šāda pētījuma ieguvums ir skaidrāka izpratne par to, kā cilvēki ir mainījušies dažādos vēstures apstākļos un kas ir tās lietas, kas visspilgtāk atšķiras dažādu paaudžu pārstāvjos.

Kā atšķirt padomju un mūsdienu pusaudzi?

Pētījumā tika atklāts, ka mūsdienu pusaudži ir kļuvuši ambiciozāki, cer sasniegt augstākus mērķus, kā arī vairāk novērtē un ciena sevi.

"Šie pusaudži daudz labāk orientējas "lietu kārtībā". Jāņem vērā, ka šajā aspektā nenovērtējamu ieguldījumu ir sniegusi gan mūsdienu izglītības sistēma, gan pieeja dažādiem interešu izglītības avotiem," komentējis Krievijas Izglītības akadēmijas Psiholoģiskā institūta direktors.

Zinātnieki atzīmē, ka lielākā atšķirība starp padomju un mūsdienu pusaudžiem izpaužas attieksmē pret atbildību - pētījuma autori secinājuši, ka mūsdienu pusaudži to labprāt nodod citu rokās.

"Tas liecina ne tikai par viņu nesagatavotību pieņemt svarīgus dzīves lēmumus, bet arī par to, ka mūsdienu sabiedrība neprasa no bērniem personīgu atbildību un pēc iespējas vairāk attur viņus no neatkarīgas un proaktīvas rīcības. Šajā ziņā mūsdienu pusaudži ir atbilstoši sabiedrībai, kurā viņi atrodas, gluži tāpat kā padomju pusaudži bija adekvāti sava laika sabiedrības prasībām," skaidrojusi Alla Andrejeva, Psiholoģiskā institūta bērnu praktiskās psiholoģijas zinātnisko pamatu laboratorijas vadītāja.

Pēc ekspertu domām, mūsdienu pusaudžiem ir krietni paaugstinājušās prasības pret savu vēlmju izpildīšanas, taču mazinājusies vēlme mainīt un ietekmēt savu vidi.

"Runājot par padomju pusaudžiem, protams, savu ietekmi atstāja citas sociālekonomiskās sistēmas masu ideoloģija - "vispirms domājiet par savu dzimteni un tikai pēc tam - par sevi". Es nemāku novērtēt, vai tā ir bijusi labāka vai sliktāka," sacījis Sergomanovs.

Pētnieki tāpat secinājuši, ka mūsdienu jaunieši daudz vairāk domā par dzīvi "šeit un tagad", nevis par dzīves plāniem uz ilgstošu laiku.

"Mūsdienu pusaudži vairāk novērtē savu pašreizējo dzīvi: vairāk nekā 40 procenti respondentu devuši priekšroku dzīvei tagadnē, kas, acīmredzot, atbilst daudzu mūsdienu pētnieku atzīmētajai pusaudžu vecuma pagarināšanās tendencei. Daudzi pusaudža gadus redz kā periodu, kurā viņi ir brīvi no pienākumiem un lēmumiem, kuriem tie nav gatavi. Daudzi pusaudži min, ka pašlaik izdzīvo savas dzīves labākos gadus," stāstījusi Andrejeva.

Mūsdienu pētījumu rezultātu un astoņdesmito gadu datu salīdzinājums atklājis, ka padomju skolu jaunieši galvenokārt bija vienaldzīgi pret mācībām un vairāk uzlūkoja skolu kā garlaicīgu vietu, savukārt mūsdienu devīto klašu skolēnu attieksme pret mācībām ir pretrunīgāka un emocionāli piesātinātāka.

Neraugoties uz to, mūsdienu jaunieši esot "zinātkārāki un vairāk intelektuāli attīstītāki". Pētnieki to skaidro ar mūsdienu pasaules prasībām - sabiedrībā valda priekšstats, ka profesionālie panākumi un dzīves kvalitāte ir cieši saistīti ar labas izglītības un dažādu prasmju iegūšanu.

Pētījuma metodes

Psiholoģisko īpašību salīdzinājums tika veikts ar 30 gadu starpību - 1989. gadā un 2019. gadā. Pētījumos piedalījās pusaudži, kasi dzimuši 1974. un 2004. gadā.

"Mūsu pētījums salīdzina vēsturiskus datus, kas ļauj mums noteikt izmaiņas, kuras notikušas kultūras un sociāli psiholoģisko pārmaiņu rezultātā. Šī pieeja paredz pētniecības stratēģiju, metožu un zinātnisko principu nepārtrauktību, tas nodrošina iegūto empīrisko materiālu augstu ticamību un uzticamību," stāstījusi Andrejeva.

Zinātniece apgalvo, ka datu salīdzināšanai tikusi izmantota tā paša veida metodoloģija. Pētījumā piedalījušies pusaudži no Maskavas un Maskavas apgabala.

"Lai pētītu vidusskolas vecuma pusaudžu psiholoģisko un sociālo briedumu, esam izvēlējušies tos personiskās attīstības parametrus, kas atspoguļo cilvēka psiholoģiskā brieduma rādītājus - attieksmi pret turpmāko patstāvīgo dzīvi, vēlmes, kārotās iespējas, kā arī gatavību mācīties un pilnveidoties," atzīmējusi eksperte.

Daži no novērotajiem parametriem ir pašcieņa, atbildības līmenis, emocionālā attieksme pret mācīšanos, motivējošie faktori, psiholoģiskā vecuma pašapziņa, iemesli un motivācija izglītības ceļa un dzīves ceļa izvēlei kopumā.

Zinātnieki uzskata, ka pētījums varētu palīdzēt skolās strādājošajiem un vecākiem labāk izprast bērnus, izstrādāt atbilstošas mācību programmas un uzlabot komunikāciju starp mūsdienu pusaudžiem un viņu vecākiem.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!