Krievijas zinātnieki veikuši plašu vēsturisku pētījumu par mūsdienu pusaudžu un 1989. gada jauniešu psiholoģiskajām īpatnībām. Pēc autoru domām, tā rezultāti palīdzēs labāk izprast gan mūsdienu vidusskolēnus, gan to, kā viņi atšķiras no viņu vecāku paaudzes, norādīts Krievijas Izglītības akadēmijas Psiholoģiskā institūta pētījumā, vēsta portāls "RIA Novosti".
Paaudzes alfabēta galā
Institūta direktors Pāvels Sergomanovs skaidro, ka konkrēta "X, Y, Z" paaudžu teorija nemaz neeksistē - tā ir tikai daļa no vispārējās paaudžu teorijas, kuru 1991. gadā izveidoja amerikāņu zinātnieki Viljams Štrauss un Nīls Hovs, un kas atspoguļo paaudžu vēsturi ASV kopš 1584. gada. No zinātniskā viedokļa raugoties, šī teorija drīzāk ir vēsturiska eseja, nevis paaudžu problēmas teorētiska analīze.
"Ekonomisko, sociālo, tehnoloģisko procesu globalizācija šo teoriju ir padarījusi populāru arī citās valstīs, jo X, Y, Z paaudzēm raksturīgo pazīmju apraksti viegli varētu derēt lielākajai daļai cilvēku, kas dzīvo modernā tehnoloģiskā vidē," skaidrojis Sergomanovs.
X, Y uz Z paaudzes ir vien pēdējās šīs teorijas "virtenē", turklāt tām ir kāds svarīgs kopsaucējs - modernās tehnoloģijas kā neatņemams vides elements.
Šī teorija neapskata, iespējams, interesantāko paaudžu maiņas aspektu - kā mainās cilvēku prāta spējas, emocijas, vērtības, pašvērtējums un vajadzība pēc novērtējuma.
"Mūsdienās pilnīgi dažādu paaudžu cilvēki, sākot no 20 līdz pat 70 gadu vecumam, ātri apgūst vienas un tās pašas prasmes un paradumus - izmantot meklētājprogrammas, sūtīt ziņas internetā vai mobilajā vidē, skatīties videomateriālus. Gandrīz ikviens māk izmantot mobilo tālruni un nekavējoties sazināties ar cilvēkiem pat otrā pasaules malā - nu šīs lietas ir kļuvušas pat par senioru dzīves neatņemamu sastāvdaļu," uzsvēris Serogmanovs.