Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

VIDEO Valsts "galvenais" psihiatrs atklāj pandēmijas laika "visievainojamākā cilvēka portretu"

2015. gadā Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds piedalās ikgadējā tiesībsarga cilvēktiesību un labas pārvaldības konferencē, kas veltīta atskatam uz pēdējo piecu gadu laikā paveikto.
2015. gadā Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds piedalās ikgadējā tiesībsarga cilvēktiesību un labas pārvaldības konferencē, kas veltīta atskatam uz pēdējo piecu gadu laikā paveikto. Foto: Ieva Lūka/LETA

Raidījumā "900 sekundes" viesojies Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents un Veselības ministrijas galvenais speciālists psihiatrijā Elmārs Tērauds, kuru, pēc raidījuma domām, droši varētu saukt arī par valsts "galveno psihiatru". Tērauds intervijā atklāj, ar kādām problēmām, viņaprāt, pašlaik sastopas Latvijas sabiedrība.

Eksperts iepriekš izteicies, ka "šī krīze, kas drīzumā vēl spēcīgāk atspoguļosies ekonomikā, atstās spēcīgu iespaidu arī uz daudzu cilvēku psihisko līdzsvaru un veselību".

"Savādi, ka runājot par Covid-19 krīzi, Latvija pašlaik ir labā situācijā, ja uz to raugās no inficēšanās gadījumu skaita puses un nāves gadījumiem. Līdz ar to sabiedrībā sāk parādīties uzskats, ka slimība ir mīts un tiek pārspīlēta. Daudziem šķiet, ka nav jāreaģē ar ierobežojumiem - tiesa, tas ir novērojams arī citur, protestē cilvēki visā Eiropā," situāciju izklāsta eksperts.

Viņš uzskata, ka šī krīze Latvijā ir ne tik daudz saistāma ar infekciju saslimšanām - nu tā esot "pārgājusi" emocionālā krīzē un ekonomiskā krīzē.

"Psihiskās grūtības šobrīd nosaka ekonomiskie traucējumi," stāsta Elmārs Tērauds.

"Aizvien vairāk ir cilvēku, kuri ikdienā sastopas ar trauksmi, miega traucējumiem, depresīviem traucējumiem. Tie, kuri pavasara periodā, kad ierobežojumi tikai sākās, iespējams, "mobilizējās" un neslimoja, vasaras periodā uzskatāmi sajutās sliktāk. Starp cilvēkiem, kuriem iepriekš bija konstatētas hroniskas problēmas, šajā vasarā konstatēts ievērojami lielāks saasinājumu skaits," atklāj psihiatrs.

Lūgts iezīmēt krīzes laika "visievainojamākā cilvēka portretu", eksperts min, ka "ievainojamos" var atrast "katrā vecuma grupā un sabiedrības slānī, taču visievainojamākie varētu būt cilvēki, kuriem pašlaik ir finansiālas vai ar nodarbinātību saistītas problēmas, cilvēki, kuriem iepriekšējā līmenī nav atgriezušies ienākumi. Seniori ar zemām pensijām vienmēr ir bijuši ievainojama grupa, tāpat kā pusaudži, kuriem ir dažādas ar augšanu saistāmas krīzes".

Tērauds tāpat min, ka šis laiks ir bijis sarežģīts arī skolas vecuma bērniem, kuri nav bijuši spējīgi pienācīgi socializēties un tikties ar vienaudžiem.

Video: Noskaties sižetu!

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!  

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu