Vai un kādi suņi ir piemēroti dzīvei ārā? Padomi suņu būdas iekārtošanai

To, kādi suņi ir piemēroti dzīvei ārā, kas jāņem vērā, iekārtojot suņa būdu savas mājas pagalmā, un vai gada aukstajā laikā suņus vispār drīkst turēt laukā, pastāstīja "PetCity" eksperte un veterinārārste Anna Buša.

Kādi suņi ir piemēroti dzīvei ārā?

Ne visi suņi būs piemēroti dzīvei ārā, taču ir ļoti daudzas suņu šķirnes, kuras ārā jūtas komfortabli. Tomēr jāpatur prātā, ka ārā turēšana ne vienmēr nozīmē turēšanu pie ķēdes.

Izvēloties suni dzīvei ārā, ļoti svarīgi atcerēties, ka āra suns nenozīmē, ka neatkarīgi no laikapstākļiem viņam ir jāpaliek ārā. Tad, kad ārā ir ļoti karsts vai ļoti auksts, kā arī, ja plosās negaiss, par suni nedrīkst aizmirst un viņš ir jāielaiž iekšā.

Dzīvei ārā var būt piemērotas tādas suņu šķirnes kā Tibetas mastifi, leonbergi, labradori retrīveri, Austrālijas aitu suņi, Sibīrijas haskiji, vācu aitu suņi, Bernes ganu suņi, bārdainie kolliji, Aļaskas malamuti, rotveileri un citi.

Jāņem vērā, ka šie ir darba suņi, ļoti inteliģenti, tādēļ nedrīkst aizmirst par apmācību, rotaļām un garām pastaigām ārpus teritorijas.

"Liels pagalms nav attaisnojums, lai nevestu suni pastaigāties, - četrkājainajam draugam ir vajadzīgs apskatīt jaunas vietas, apostīties un socializēties ar jauniem cilvēkiem un suņiem. Kā cilvēkam ir svarīgi pavadīt laiku ārpus mājām, tāpat arī suņiem," norāda eksperte. 

Suņu būdas izveide 

Iekārtojot suņu būdu, jāņem vērā, kādas šķirnes/izmēra suns tur dzīvos. Jāatceras, ka kucēna izmērā viņš būs salīdzinoši īsu laiku.

Ļoti svarīga ir būdas pareiza novietošana, izvērtējot, no kuras puses biežāk pūš vējš, vai ir nepieciešams būdu novietot tā, ka suns var redzēt ieeju pagalmā vai ieeju mājā. Ja teritorija ir ļoti vējaina un nav iespējams būdu novietot aizvējā, tad būdas ieejai ir vajadzīgi aizkari.

Būtiski ir izvēlēties tādu vietu, kur lietainā laikā nekrājas ūdens. Vajadzētu arī izvairīties novietot suņu būdu tiešos saules staros. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai zem zemes neatrodas kabeļi, ja sunim ir tendence rakt.

Ja būdu būvē pieaugušam sunim, saimnieks jau zinās suņa raksturu un kas viņam patīk. Tā, piemēram, ja suns izrāda lielu interesi par to, kas notiek apkārt, labāk suņa būdai izvēlēties plakanu jumtu, lai suns uz tā varētu uzkāpt un pārredzēt apkārtni.

Populārākie suņu būdas materiāli ir plastmasas vai koka. Koka suņu būdas ilgi kalpos un palīdzēs nodrošināt optimālu mikroklimatu. Tajās vēsā laikā mīlulim būs silti, bet karstā laikā tik ātri nekļūs karsti. Galvenais, lai koks nav apstrādāts ar sunim bīstamām ķimikālijām, jo jāatceras, ka suns var arī pamēģināt suņu būdu grauzt. Plastmasas būdas būs vieglāk dezinficēt, bet tās tik labi nevēdināsies.

"Galvenais, lai sunim būdā nebūtu iespējas savainoties ar naglu galiem, slikti piestiprinātām, ļodzīgām detaļām, kā arī grīdā nevajadzētu būt spraugām, kur viņš varētu ieķerties un noraut nagus," uzsver Buša.

Suņu būdai jābūt tik lielai, lai suns varētu ērti piecelties, apgriezties un apgulties. Latvijas likumdošanā ir atrunāts, ka suņa būdai, kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos, garumā, augstumā un platumā jāpārsniedz suņa izmēri ne mazāk kā par 30 centimetriem. Tāpat suņu būdā ir jābūt pakaišiem vai kādam citam siltam grīdas segumam. Nevajag uzbūvēt arī pārāk lielu suņu būdu, tad ziemā dzīvnieks nespēs to piesildīt.

Būdas ieejas izmēram jāatbilst suņa skausta augstumam, lai, noliecot galvu, viņš varētu ērti ieiet būdā. Ieejai būdā jābūt ar nelielu slieksni, aptuveni trīs līdz 10 cm, atbilstoši suņa izmēram.

Kas jāņem vērā, iekārtojot suņa būdu?

Kā minēts, mīlulim suņu būdā ir būtiski nodrošināt pakaišus, lai viņam nav jāguļ uz plikas grīdas. Salmi ir labs pakaišu variants - tos ir viegli izvākt un satīrīt, sunim tajos būs silti un sausi.

Būdā nevajadzētu klāt segas, kažokus un citas šāda veida lietas, kuras slapjos laikapstākļos slikti žūst vai nežūst vispār. Segās ļoti labprāt dzīvos arī tādi parazīti kā blusas.

Būdā vienmēr ir jābūt nodrošinātam svaigam un tīram ūdenim, bļoda ir regulāri jāmazgā, ideāli, ja to uztur tik tīru, ka pašam nebūtu bail no tādas padzerties. Mīlulis ir jābaro vismaz vienu reizi dienā.

Ja suni tur piesietu, tad pēc likuma suns būtu jāved vismaz 30 minūšu pastaigā vismaz vienu reizi dienā. "Manuprāt, tas ir ļoti par maz, bet, ja saimnieks savu suni tiešām mīl, gribētos ticēt, ka šādiem suņiem pastaigas tiks nodrošinātas biežāk un garākas," bilst eksperte. 

Kā būdā dzīvojošus suņus ietekmē laikapstākļi?

Sausu un aukstu laiku sunim būs vieglāk paciest nekā slapju un aukstu. Lieliem suņiem 1˚C un zemāka temperatūra kļūst potenciāli bīstama. Katrs suns aukstumu izjūt atšķirīgi, tāpēc šeit ļoti liela loma ir saimniekam.

"Saimnieks redz savu suni un novērtē viņa uzvedību - vai mīlulis trīc, prasās iekšā, vai viņa gļotādas kļūst bālas, suns kļūst neaktīvs, letarģisks. Ja ir redzams, ka suns izjūt diskomfortu, nekādā gadījumā nedrīkst viņu atstāt ārā," norāda Buša.

Eksperte piebilst, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos būdu noteikti vajadzētu siltināt. Lai būda būtu silta, sienas var veidot divās kārtās, piepildot tās ar siltinājumu, piemēram, putuplastu.

Jāņem vērā, ka būda ar dubultām sienām būs biežāk jādezinficē, jo tajā labprātāk dzīvos blusas, ērces un citi parazīti. Tāpēc izjaucama būda būs vieglāk kopjama.

Normāli sunim ķermeņa temperatūra ir 38.3˚C līdz 39.2˚C. Ja sunim ķermeņa temperatūra nokrītas zem normas, viņš sāk ciest no hipotermijas, kā rezultātā var attīstīties apsaldējumi, kristies aknu funkcionālās spējas, tikt traucēta imūnsistēmas darbība, kā arī var attīstīties akūti nieru bojājumi un sirdsdarbības traucējumi.

Savukārt slapjos laikapstākļos, kad suns samirkst un netiek kārtīgi izžāvēts, liels risks ir attīstīties slapjajam dermatītam, jo uz ādas veidojas ideāli apstākļi baktēriju augšanai. Aukstā laikā, kad suns samirkst, būtiski pieaug hipotermijas risks ar visām tām izrietošajām sekām. Lai suns nesamirktu būdā, tā ir jābūvē vietā, kur pat stipra lietus laikā zemē nekrājas ūdens, arī jumtam ir jābūt bez defektiem, lai iekšā netecētu ūdens, kā arī jāizvēlas pakaiši, kas ātri žūst. 

Kā suni pieradināt pie dzīves būdā?

Saimnieka galvenais uzdevums ir veidot pozitīvu asociāciju ar būdu jau no paša sākuma, neko nesasteidzot. Būdai sunim ir jābūt kā drošai vietai, kur patverties, kad viņš pats to vēlas.

"Sunim jāļauj apošņāt jauno būdu no visām pusēm, apskatīt, atļaut mierīgi ieiet un iziet, noteikti nevajadzētu uzreiz viņu ar varu grūst iekšā vai jau pirmajā reizē piesiet un atstāt vienu. Ir būtiski viņu slavēt par to, ka viņš būdā ieiet, iedodot kārumiņu. Tāpat arī rotaļāšanās sesijas var pārcelt pie būdas vai pašā būdā, tādējādi panākot, ka visas viņa labās emocijas un piedzīvojumi ir ap būdu un tajā iekšā. Sākumā var mēģināt likt bļodu ar barību iekšā būdā. Vienmēr prātīgi pirms tam būtu pakonsultēties ar savu kinologu, jo katrs suns tomēr ir citādāks," skaidro veterinārārste. 

Kad sunim ir veikta obligātā vakcinācija pret trakumsērgu, un izturēts nogaidīšanas periods, var sākt siltā laikā (ideāli, ja vasarā) viņu iepazīstināt ar būdu. Sākumā pie jaunās mājvietas četrkājainajam draugam jāļauj pavadīt īsu laiku, viņu nevar uzreiz atstāt vienu. Pakāpeniski šo laiku var pagarināt. Kamēr kucēna kažociņš nav nomanījies, viņu pa nakti vēl nevajadzētu atstāt ārā.

"Nevar arī pieaugušu suni pēkšņi izlikt ārā aukstā laikā. Ja ir zināms, ka gribēs, lai suns rudenī un ziemā dzīvo ārā, pie tā jāsāk radināt jau pavasarī, vasarā, lai viņam paspēj līdz ziemai izaugt atbilstošs kažoks," piebilst Buša.

Svarīgi iegaumēt

Četrkājainim regulāri jāpārbauda veselība - pat biežāk nekā iekštelpās dzīvojošam sunim. Ļoti svarīgi pašam saimniekam sekot līdzi, lai suņa ausis, acis un zobi ir tīri, lai viņam ir laba apetīte, mīlulis normāli un regulāri nokārtojas, vismaz divas reizes gadā veikta attārpošana, tiek veikta regulāra apstrāde pret blusām un ērcēm, kā arī nav nokavētas vakcinācijas.

Jāseko līdzi arī kažoka stāvoklim - ja tam sāk zust spīdums, kažoks sāk velties vai pastiprināti izkrist, ir nepieciešama vizīte pie veterinārārsta. Un arī āra suni var vest pie grūmera, piemēram, spalvu maiņas laikā.

Bieži Latvijā dzirdēti gadījumi, ka suņi, kuri dzīvo pie ķēdes, ir agresīvāki. Kā skaidro veterinārārste, tas ir tikai saimnieku nezināšanas dēļ, jo tā noteikti nevajadzētu būt. 

"Daudziem cilvēkiem suns ir mēbele, kas rej, kurai ik pa laikam jāiedod ēst. Šādi suņi bieži ir agresīvi baiļu dēļ, nevis tāpēc, ka ir ļauni. Viņi neko tālāk par savu būdu neredz, un viss jaunais ir svešs un bailīgs, jo kucēna vecumā nav veikta viņam tik ļoti vajadzīgā socializācija," skaidro eksperte.

Saimniekiem vajag atcerēties, ka par ārā dzīvojošu suni jārūpējas gandrīz tāpat kā par dzīvoklī dzīvojošu suni, pat vairāk, kas nozīmē – regulāras ēdienreizes ar kvalitatīvu barību, tīrs ūdenstrauks ar svaigu ūdeni katru dienu (ziemā jāpiedomā vairāk, lai neaizsaltu), kā arī regulāras garas pastaigas, nevis vienkārša palaišana paskraidīt pa pagalmu.

"Ir svarīgi mīluli socializēt, iemācīt pamatkomandas, lai suns varētu saprast, ko jūs no viņa gribat, nodrošināt interaktīvas rotaļlietas, kas nodarbina prātu. Ja arī suns uz kādu laiku jāatstāj piesiets, būtu labi, ja nodrošinātu ar ilgi graužamu kārumu, piemēram, brieža ragu vai rotaļlietu, kurā iepilda kārumu, kuru ilgu laiku jācenšas dabūt ārā, kā tas ir, piemēram, ar "Kong" rotaļlietām. Noteikti nedrīkst atstāt suni vienu ar bojātām rotaļlietām un detaļām, ar kurām var aizrīties. Regulāri jāseko līdzi, lai būda ir labā stāvoklī, un, ja ir kādi defekti, nelaist tur suni, kamēr tie nav novērsti. Apkārtne ap būdu un būdā jāuztur tīra un sausa, regulāri jāizvāc fekālijas, ja tādas tur ir," rezumē Buša.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!