Covid-19 pandēmijas laikā visā pasaulē strauji pieaugusi atkritumu daudzveidība. Iemesls tam ir ne tikai preču iepakojums, ko slimības izplatības ierobežošanas dēļ lieto vairāk, nekā ierasts, bet arī sejas maskas, kas kļuvušas par izplatītu atkritumu veidu, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti".
Viena sejas maska, nonākot dabā, sadalīsies aptuveni 450 gadu laikā (2)
Tās izdevies konstatēt arī pludmales atkritumos. Vides eksperti norāda, ka Āzijā pludmalēs uz 100 metru lielu teritoriju ir atrastas pat 70 sejas aizsargmaskas.
Vides aktīvisti prognozē, ka no izlietotajiem sejas aizsargiem tikai 75 procenti nonāks specializētos poligonos.
Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme uzskata, ka bažas par to, kādu kaitējumu tās nodara vidē, ir aktuālas visā pasaulē: "Mēs kampaņas "Mana jūra" ietvaros arī 10 procentos monitoringa laukumu konstatējām šos jaunos atkritumu veidus. Tas ir satraucoši, jo maskas ir veidotas no plastmasas materiāla polipropilēna – ja tās nonāk jūras vidē, ir milzīgs potenciāls arī mikroplastmasas daļiņu veidošanās procesam."
Covid-19 pandēmijas laikā vienreizlietojamo masku ražošana pasaulē ir desmitkāršojusies. Piemēram, februārī Ķīnā tika saražoti vismaz 115 miljoni masku plānoto 10 miljonu vietā.
ANO tirdzniecības organizācija UNCTAD prognozē, ka šogad visā pasaulē vienreizlietojamo masku pārdošanas apjomi sasniegs 166 miljardus dolāru. Salīdzinājumam – pērn šādam mērķim tika tērēti 800 miljoni.
Aprēķināts, ka viena sejas maska, nonākdama dabā, sadalīsies tikai 450 gadu laikā. Līdzīgi kā citi atkritumi, arī maskas var nopietni apdraudēt dažādu dzīvnieku sugas.
Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis norāda, ka dzīvnieki tās var uztvert kā barību, arī aiznest uz savām ligzdām, tāpēc mums, cilvēkiem, domājot par savu veselību, nevajadzētu aizmirst arī par savu ietekmi uz dzīvnieku veselību.
Visvienkāršākais veids kā to izdarīt – pēc lietošanas izmest šos higiēnas atkritumus slēgtā atkritumu urnā.