Taču ar iespējamo situāciju ne visi ir gatavi samierināties. Rīgas Austrumu slimnīcas virsmāsa Anta Bērziņa, kura darbu slimnīcā sāka pirms deviņiem gadiem kā sanitāre un septiņus gadus strādā kā māsa, atzīst, ka iepriekšējo gadu pieaugums ir bijis nozīmīgs. Taču jāatzīmē, ka tas bijis pēc liela iekritiena, kad gadiem atalgojums bija kritiski zems.
"Mēs savā starpā šīs diskusijas negribētu pieļaut, jo mēs tā kā ticam, ka esam pelnījuši tos solītos procentus, jo, ja likumā viņi ir, noteikti jābūt," raidījumā sacīja Bērziņa.
"Man nesagādā prieku šādu izvēļu izdarīšana," "de facto" norādīja Viņķela, atzīmējot, ka "normālā pasaulē būtu jābūt gan pietiekami naudai gan mediķu atalgošanai, solījumu pildīšanai, gan pacientiem. Bet, kā jau mēs zinām, no pareizu frāžu atkārtošanas nauda nerodas."
Budžeta veidošanas sarunas gan nav beigušās, par to līdz oktobra vidum spriedīs valdībā, bet pēc tam - Saeimā. Valdībā ir deviņi ministri - Jānis Reirs (JV),Edgars Rinkēvičs (JV), Jānis Bordāns (JKP), Tālis Linkaits (JKP), Ilga Šuplinska (JKP), (KPV LV), Jānis Vitenbergs (KPV LV), Juris Pūce (AP) un Artis Pabriks (AP), kuri 2018. gadā kā Saeimas deputāti balsoja par algu palielināšanu. Saeimā savukārt likumu atbalstīja lielākā daļa deputātu, jo balsojums par šo solījumu bija vienbalsīgs.
Jau pērn, gatavojot šī gada budžetu, valstsvīri izpelnījās kritiku, ka nepilda pašu lemto. Šovasar VM nāca klajā arī ar jaunu mediķu algu aprēķināšanas modeli, mainot pamatalgas un piemaksu principus.
Ministrijā norādīja, ka to nesāks piemērot ātrāk par 2022. gadu. Taču, ja algu palielināšanu nākamgad atkal nevarēs nodrošināt likumā solītajā apmērā, caur jauno modeli nākamajos gados to varētu atlīdzināt. Vēl gan priekšā diskusijas arī par pašu jauno modeli, jo vienprātības nozarē nav.