"airBaltic" negrasās vēlreiz lūgt finansiālu palīdzību valstij (4)

Pirms sākās Covid-19 "airBaltic" plānoja šogad no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz galamērķiem Eiropā pārvadāt vismaz sešus miljonus pasažieru. Tagad izskatās – labi, ja divi miljoni sanāks. Dīkstāvē pavasarī, kad regulārie pārvadājumi pilnībā tika apturēti no 17.marta un atlaisti 40% darbinieku, vienīgie bija repatriācijas reisi.

Lidojumiem atkal atsākoties 18.maijā, ceļotāju lielākais skaits sasniegts jūlijā. Taču, līdzko arvien vairāk valstu Covid-19 saslimstības rādītāju dēļ nokļuva Latvijas dzeltenajā un sarkanajā sarakstā, "airBaltic" izjuta biļešu tirdzniecības dramatisku kritumu.

"Pasažieri šobrīd lido tikai tad, ja viņi pēc atgriešanās Latvijā var atļauties 10 dienas pavadīt pašizolācijā. (..) Tu nevari darbā, ikdienas dzīvē vai ja esi uzņēmējs 10 dienas pavadīt pašizolācijā mājās," stāsta "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Covid-19 pandēmijas laikā "airBaltic" pirmā pusgada apgrozījums samazinājās par 78 miljoniem eiro. Tikmēr strauji – septiņas reizes – pieauguši zaudējumi, kas veido 186 miljonus eiro.

"Mēs lidojam ar zaudējumiem, pamatīgiem zaudējumiem. Šie zaudējumi "airBaltic" turpina pieaugt proporcionāli to valstu skaitam, no kurām iebraucot Latvijā ir jāievēro pašizolācija," skaidro Gauss.

Nu vairs palikušas vien tikai divas valstis – Somija un Kipra – no kurām, ielidojot Latvijā, nav obligātā 10 dienu pašizolācija. Sarakstam mainoties katru piektdienu, cilvēki nevar būt pārliecināti par galamērķa statusu jau nākošajā nedēļā, tāpēc biļetes nepērk. Lai arī "airBaltic" vadītājs saka – aviokopmānija ir krīzē -, tomēr finanšu situācija esot stabila, pateicoties Latvijas valdības ieguldītajiem 250 miljoniem eiro.

"Mēs to naudu neesam iztērējuši. Cilvēki maldīgi domā – no valsts saņēmāt 250 miljonus eiro, bet jums jau ir 186 miljonu zaudējumi. Nē, tā nav. Mēs ceļu cauri šai krīzei jau sākām ar ļoti daudz pašu naudas. "airBaltic" līdz krīzei darbojās ļoti veiksmīgi. Pērn tika veiksmīgi emitētas obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā," atgādināja Gauss.

Tāpēc "airBaltic" vadītājs noraida bažas, ka drīz atkal nāktos lūgt palīdzību valstij.

"Jūs no manis decembrī nedzirdēsiet – ak vai, mums beidzās nauda. Tā noteikti nebūs, jo mūsu jaunajā biznesa plānā esam ielikuši pat scenāriju, ja atkal ir jāaptur pilnībā visi lidojumi. Mūsu finanses tam ir sagatavotas. Es noteikti varu garantēt, ka šogad decembrī es nevērsīšos pie Latvijas valdības ar lūgumu – mums atkal vajag naudu. To es jums varu garantēt. (..) Mūsu finansiālā situācija vēl ir ļoti laba, salīdzinot ar konkurentiem, bet tas nenozīmē, ka mums bezjēdzīgi ir jānodedzina nauda," viņš sacīja.

Un šī nodedzināšana ir pustukšie reisi. Liela daļa "airBaltic" lidmašīnu uz šā brīža 37 galamērķiem no Rīgas lido vien ar dažiem pasažieriem. Visbiežāk izpārdoti ir tikai divi šobrīd pieprasītākie maršruti – Tbilisi un Minhene.

"airBaltic" vadītājs nevēlas iejaukties epidemiologu darbā, bet aicina Latvijas valdību ieklausīties Eiropas Komisijas aicinājumā – visām dalībvalstīm ieviest vienotas ieceļošanas prasības.

"Ja prasība par pašizolāciju tiktu aizstāta ar obligāto testēšanu pēc ierašanās Latvijā, kā tas jau ir vairākās valstīs, mēs redzētu pasažieru skaita spēcīgu pieaugumu. Tas būtu tūlītēji. Mēs izjūtam, ka cilvēkiem ir ļoti liela vēlme ceļot," viņš sacīja.

Otrs variants – pacelt saslimstības kumulatīvos rādītājus no 16 uz 25 saslimušajiem uz 100 000 cilvēku. Tas ļautu atdzīvoties "airbaltic" spēcīgākajam tirgum – Vācijai. Šobrīd no tiem uz Latviju atbrauc vien daži.

"Šā brīža ierobežojumiem nav sakara ar Covid-19. Kur ir loģika, ja veselam cilvēkam pēc lidojuma ir jāievēro pašizolācija, bet neviens nekontrolē privāto automašīnu plūsmu pāri sauszemes robežām. Šobrīd kā cietēja padarīta avioindustrija," uzskata Gauss.

Viņš arī vērš uzmanību, ka ir absurdi nonākt situācijā, ka bez pašizolācijas prasības patlaban Latvijā var ielidot tikai no divām valstīm.

"Tikpat absurdi kā mums pašizolācijā ir jāsūta mūsu apkalpe, ja pēc lidojuma ir palikuši ārzemēs viesnīcā. Tā turpinot, mums vairs nebūs funkcionējoša apkalpe un nebūs kas lido, jo jāievēro pašizolācija," pauda Gauss.

Komentējot to, vai naudas taupīšanas dēļ nav labāk teju vai tukšos maršrutus uz laiku slēgt, "airBaltic" vadītājs saka – šie zaudējumi jāuztver kā maksa par pozīcijas noturēšanu tirgū.

"Ja mēs šobrīd atkal pilnībā pārtrauktu lidot, jūs redzētu, ka Latvijā ielaužas konkurenti un paņemtu tikai naudu nesošākos maršrutus, pārējos atmestu. Tad savienojumi no Baltijas ar citām valstīm tiktu atmests 30 gadus atpakaļ. To mēs nekādi negribam," sacīja Gauss.

Kamēr lidojumi no Rīgas nīkuļo, "airBaltic" aktīvi izvērš darbību no Viļņas ar jauniem galamērķiem. Lietuvā ierobežojumi pēc ielidošanas nav tik strikti.

Gauss stāsta, ka Viļņā "airBaltic" ir lieli panākumi – pasažieru skaita pieaugums patlaban esot pat 20%.

"Tieši šobrīd esam Lietuvā, mūsu darbība tik veiksmīga, kā nekad iepriekš "airBaltic" vēsturē. Iemesls – pasažieriem nav smacējošu ierobežojumu," viņš stāsta.

Starptautiskajos vērtējumos "airBaltic" šobrīd tiekot vērtēta kā viena no retajām aviokompānijām, kurai pēc krīzes gaidāma strauja attīstība ilgtspējīgā modeļa un modernākās flotes dēļ.

Ja tiks īstenots Eiropas Komisijas un Eiroparlamenta rosinājums visās ES dalībvalstīs ieviest vienotus Covid-19 izplatības ierobežojumus, piemēram, ļaut personai doties pašizolācijā tikai tad, ja valstī, no kuras tā ieceļojusi, Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 50 uz 100 000 iedzīvotāju, "airBaltic" būtu iespēja mazināt daudz miljonu zaudējumus.

Video: "TV3 Ziņas" sižets