Akcentējot, ka Markoviča gadījums ataino daļu diplomātu attieksmi pret pašreizējo Baltkrievijas prezidentu un viņa metodēm cīņā pret opozīciju un savu tautu, ārpolitikas pētnieks uzsvēra, ka savā ziņā tas pat ir saprotami.
Piemēram, Lielbritānijā breksita laikā kļuva skaidri redzams, ka vairums Apvienotās Karalistes diplomātu simpatizēja valsts palikšanai Eiropas Savienībā, nevis aiziešanai. Kapustāns skaidroja, ka diplomātu nosūta uz aptuveni četriem gadiem strādāt ārzemēs ar tādu domu, lai neizveidojas pārāk draudzīga attieksme pret valsti, kurā rezidē.
"Tas ir skaidrs signāls un neizslēdzu iespēju, ka minētajiem trīs diplomātiem pievienosies arī citi. Baltkrievijas vēstnieki redz, kā dzīvo pārējā pasaule, tāpēc nav pārsteigums, ja viņiem iztrūkst simpātijas pret pastāvošo Baltkrievijas režīmu," sacīja Kapustāns, norādot, ka, no otras puses, tieši režīms kā darba devējs viņus komandē.
Runājot par to, vai vēstnieka atstādināšanu no amata var uzskatīt par žestu Latvijai, ārlietu eksperts atbildēja noraidoši. Viņa ieskatā, Baltkrievijas atbildes žests būtu noteikt ieceļošanas ierobežojumus amatpersonām no Latvijas.
"Šajā gadījumā tiek sodīta Baltkrievijas amatpersona. It kā mēs teorētiski varam pieņemt, ka par Lukašenko vizītes Latvijā atcelšanu soda vēstnieku. Man šķiet, ka šī versija ir maz ticama," uzsvēra Kapustāns.
Viņš norādīja, ka tā ir Baltkrievijas iekšpolitiskā cīņa, kas nav saistīta ar Latvijas valdības lēmumu par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Tā kā sankcijas koordinēti ieviesa gan Lietuva, gan Igaunijā, tad būtu jāatstādina vēstnieki arī pārējās Baltijas valstīs, tomēr pagaidām nekas par to neliecina.
Jautāts, vai šāda Lukašenko rīcība neliecina, ka viņš veic "tīrīšanu", aizstājot "neuzticamus" diplomātus, ar tiem, kas ir uzticīgi režīmam, Kapustāns atbildēja apstiprinoši. Precedents jau ir bijis. Pirms kāda laikā oficiālajos valsts medijos strādājošie žurnālisti, kuri negribēja izplatīt melus un propagandu, tika aizstāti ar žurnālistiem no Krievijas, viņš skaidroja.