/nginx/o/2018/07/28/11060868t1h0f61.jpg)
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst. 10.30 slēgtā sēdē plāno skatīt krimināllietu pret bijušo Saeimas kancelejas vadītāju Māri Steinu un bijušo parlamenta izpilddirektoru Valdi Ziemeli, kuri apsūdzēti par valsts amatpersonu nolaidību, noskaidroja aģentūra LETA.
Lieta saistītā ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas darbam nepiemērotu telpu radīšanu.
Prokuratūra iepriekš paziņojumā presei apsūdzēto vārdus neminēja, taču norādīja, ka Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors nosūtījis tiesai krimināllietu divu personu apsūdzībā par valsts amatpersonas aiz nolaidības neizdarītām darbībām, ja ar to izraisītas smagas sekas.
Saskaņā ar apsūdzību divas bijušās valsts amatpersonas nolaidīgi pildījušas savus amata pienākumus, kā rezultātā Saeimas telpu pārplānošanas būvdarbus, kuru mērķis bija ieviest specifiskas drošības prasības, veica komersanti, kuriem nebija izsniegts industriālās drošības sertifikāts.
Tā rezultātā tika ne vien ievērojami apdraudētas valsts varas intereses, bet arī iestājušās smagas sekas - nodarīts mantiskais zaudējums Latvijai Saeimas personā 251 847 eiro apmērā, norāda prokuratūra.
Lietā bija vēl trešais apsūdzētais, taču kriminālprocess pret viņu izbeigts. Šāds lēmums pieņemts, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.
Jau ziņots, ka lieta pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts drošības dienests (VDD).
Publiski par šo kriminālprocesu tapa zināms 2017.gada februārī pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes, kur deputātiem šādu faktu pavēstījis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kriminālprocess tika ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, Nacionālās drošības komisijas telpas nevarēja akreditēt, jo tajās nav iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību, toreiz aģentūrai LETA skaidroja toreizējā komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Par šo situāciju Nacionālās drošības komisija bija vērsusies ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās.
Steins aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka atbildība par Nacionālās drošības komisijas telpu būvniecībai nepieciešamo drošības prasību ievērošanu esot bijusi iestādes vadībai jeb Saeimas Prezidijam un toreizējam Saeimas iekšējās drošības vadītājam Jānim Gulītim.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)