/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Eiropā vairāk nekā 50 gadus viesuļvētra nav sasniegusi krastu. Viesuļvētru sezonas laikā Eiropu joprojām piemeklē pamatīgas lietavas un vētras, taču Eiropai ir kaut kas tāds, kā nav viesuļvētru "dzimtenei" Ziemeļamerikai. Tai ir droša atrašanās vieta, bet zinātnieki lēš, ka drīz vien tas varētu mainīties, vēstī medijs "Business Insider".
Viesuļvētras parasti veidojas pie Rietumāfrikas krastiem, kur siltās ūdens straumes pie Ekvatora un augstais gaisa mitrums rada strauji progresējošas virpuļviesuļu kolonnas. Tā ir ideāla vētras recepte. Jo siltāks un mitrāks gaiss, jo spēcīgāka vētra. Tāpēc tropu vētras, virzoties pāri Atlantijas okeānam, var ātri izaugt par viesuļvētru. Viesuļvētras parasti virzās uz rietumiem, ko izraisa Zemes rotācija. Tāpēc Eiropa, kā arī ASV rietumu krasts viesuļvētrās piedzīvo reti.
Kopš 2000. gada Eiropu ir sasniegušas apmēram 30 viesuļvētru paliekas. Līdz brīdim, kad viesuļvētra nokļūst Eiropas krastos, tā zaudē savu spēku vai pārtop tropiskā vētrā. Lai viesuļvētra sasniegtu Eiropu, jānotiek kaut kam būtiskam. Piemēram, tai jāšķērso vairāk nekā 300 kilometru liels attālums, nezaudējot viesuļvētras postošos apmērus.
Kad viesuļvētra pavirzās 30 grādus uz ziemeļiem, tā sastopas ar subtropu strūklu, kas pūš pretējā virzienā, tāpēc dabas postažas biežāk tiek novirzītas uz austrumiem. Tā viesuļvētra nokļūst tālāk uz ziemeļiem, kur esošie ūdeņi ir aukstāki par aptuveni pieciem līdz 10 grādiem pēc Celsija. Tas nozīmē, ka tā vētrai vairs nav pietiekami barojoša augsne un līdz ar to tā sāk zaudēt enerģiju. Sasniedzot krastu, neskatoties uz to, ka tā vairs nav viesuļvētra - lietavas un vējš tāpat mēdz plosīt arī šķietami pasargāto zemi.