Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Noslodze samazinājusies par 90% - Rīgā tūristu trūkuma dēļ slēgtas vairākas viesnīcas

Viesnīca. Ilustratīvs attēls
Viesnīca. Ilustratīvs attēls Foto: pexels.com

Krīzē nonākušas Latvijas viesnīcas, īpaši Rīgā. Līdz ko palikušas vairs tikai trīs valstis – Lietuva, Somija un Kipra, no kurām iebraucot Latvijā nav jāievēro pašizolācija, noslodze viesnīcām samazinājusies pat par 90%, vēsta raidījums "TV3 Ziņas".

Daļa viesnīcu jau tiek vērtas ciet līdzīgi kā Covid-19 krīzes sākumā pavasarī. Tūrisma nozare drīzumā atkal var palielināt Latvijas bezdarba rādītāju.

Viena no vadošajām naktsmītņu ķēdēm "Mogotel" ar 13 viesnīcām Rīgā – "Wellton", "Rixwell", "Rija" – šomēnes slēgusi jau četras viesnīcas. Nākamnedēļ plānots pārtraukt darbu vēl četras viesnīcās līdz pavasarim.

"Tās, kas strādā, strādā vienalga ar zaudējumiem. Mēs skatāmies – vai tie zaudējumi ir mazāki nekā aizvērt viesnīcu ciet. Ir skaidrs, ka līdz aprīlim mums nebūs nekā. Būs ziemas apkures sezona. Ir uzkrāti milzīgi mīnusi par to pirmo periodu, jo viesnīcas bija ciet no marta līdz jūlijam," norāda "Mogotel Hotel Group" valdes priekšsēdētāja Jeļena Stirna.

Teju 500 istabu viesnīcu "Pullman", "Mercure" un "Ibis" vadītājs stāsta, – pamatīga krīze iestāsies, ja šo piektdien arī Lietuvu iekļaus sarakstā, no kuras iebraucot Latvijā ir jāievēro pašizolācija. Tad kā gandrīz vienīgie ārvalstu ieceļotāji Latvijā paliek somi, bet ar viņiem vien nepietiek.

"Pullman Riga Old Town" ģenerāldirektors Valdis Vanadziņš norāda: "Ja tas turpinās, ka arvien vairāk valstis "aizveras", mēs neredzam citu iespēju, kā apturēt darbību. Tas nozīmē papildu slogu valsts budžetam, jo būs bezdarbnieki. Tas ir tāds ļoti traģisks mirklis. Nu, es neredzu iespējas, kā noturēt viesnīcu vaļā, kā pieturēt savus darbiniekus. Tas ir drausmīgi."

Lai arī kopš augusta tūrisma nozare var saņemt valdības vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai 30% apmērā no pērnā gada veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tomēr ar to varot izvilkt vien divus mēnešus. Viesnīcas visā Latvijā sāk arī nospiest kredītmaksājumi un līgumsodi. Ārkārtējās situācijas laikā vismaz bija aizsardzība.

"Tagad neviens nenāk pretī. Te mēs aizvērām viesnīcu, uzreiz visos līgumos ir līgumu sodi. Viesnīcām vajadzīgs atbalsts tekošo maksājumu veikšanai, komunālo," saka  naktsmītņu ķēdes "Mogotel Hotel Group" valdes priekšsēdētāja Jeļena Stirna.

Par tūrismu atbildīgajā Ekonomikas ministrijā tūlītēja risinājuma neesot.

"Šobrīd nav! Jauni instrumenti ir vērtēšanas stadijā. Mēs vērtējam, kas varētu būt uz priekšu, mūsu darāmie darbi un kādi varētu būt priekšlikumi valdībai," skaidro Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

"Varētu būt vai nu dīkstāves pabalsti, vai nodokļu atvieglojumi. Zemes nodokļa pilnīga atlaišana un pēc tam nepieprasīšana. Tās ir milzu naudas. Mūsu īpašumiem ir aptuveno 300 000 eiro gadā tikai par zemes nodokli. Tas ir milzīgs slogs uzņēmumam, kas ir nonācis tādā situācijā. Kā ar to visu tikt galā," norādīja Vanadziņš.

Bet naktsmītņu ķēdes "Mogotel Hotel Group" valdes priekšsēdētāja pauž: "Skartajai nozarei viennozīmīgi vajag atbalstu darbiniekiem, kas varētu būt tas risinājums kā pavasarī – dīkstāves pabalsti. Pavasarī mums izdevās saglabāt darbiniekus."

Finanšu ministrs Jānis Reirs gan saka uzreiz, – tūrisma nozarei īpašu statusu vairs nepiemēros un dīkstāves pabalstu neatjaunos.

"Cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu sabiedrību," saka Reirs.

Tāpēc Rīgas tūrisma attīstības birojā kā vienīgo saprātīgo risinājumu, lai nepieļautu nozares sabrukumu, piedāvā valdībai tomēr pacelt Covid-19 kumulatīvo saslimstības slieksni tā sauktajam dzeltenajam sarakstam. Tas turpinātu nodrošināt tūristu plūsmu uz Latviju.

"Latvija šobrīd ir iestājusies pozā. Igaunija, Somija un Lietuva ir pacēlušas uz 25, un tas nozīmē, ka visi vācieši, zviedri un citi maksātspējīgie tūristi brauks uz šīm valstīm. Uz Latviju nebrauks neviens, jo skaidrs, ka neviens negribēs sēdēt pašizolācijā," skaidro Rīgas tūrisma attīstības biroja vadītājs Jānis Jenzis.

"Radisson" ķēdes viesnīcas, kurās aizpildījums ir vien tikai 5%, piedāvā citu risinājumu – tūristu grupām varētu piemērot tādas pašas prasības kā sporta komandām, kurām joprojām ir ļauts ieceļot Latvijā no dažādām valstīm.

"To varētu kaut kādā veidā adaptēt tūristu grupām, biznesa grupu ceļotājiem, kas vēlētos rīkot konferenci vai semināru. Pozicionēt Rīgu un Latviju kā unikālu galamērķi, kurā, ievērojot drošības protokolu, mēs varam meklēt kaut kādus risinājumus," saka "Radisson Blu Latvija Confernce & SPA Hotel" pārdošanas daļas vadītājs Jānis Priede.

Kā tomēr palīdzēt viesnīcām pārciest Covid-19 krīzi, ar priekšlikumiem pie politikas veidotājiem tuvākajās dienās došoties Viesnīcu un restorānu asociācijas vadība.

Video: "TV3 Ziņas" sižets

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu