"Mēs Veneru uzskatām par Krievijas planētu." "Roskosmos" paziņo par plāniem izpētīt Veneru

Izziņojot nacionālā mēroga projektu, aģentūras "Roskosmos" vadītājs Dmitrijs Rogozins sacīja: "Mēs Veneru uzskatām par Krievijas planētu."

"Roskosmos" paziņojumā bija norādīts, ka pirmās misijas uz Veneru īstenoja Padomju Savienība.

"Milzīgais izrāviens Veneras pētniecībā, kas Padomju Savienību šķīra no tās sāncenšiem, bija viens no iemesliem, kāpēc ASV sauca Veneru par padomju planētu," teikts paziņojumā.

Krievija apgalvo, ka tās rīcībā esot materiāli, ka vairāki objekti uz Veneras virsmas ir mainījuši savu atrašanās vietu vai arī varētu būt dzīvi. Tās pagaidām ir tikai hipotēzes, kuras nav apstiprinātas.

Krievija un ASV sadarbojas projektā "Venera-D", taču tagad izziņotā Veneras izpēte notiks neatkarīgi no šī projekta.

Zinātnieki uz Veneras identificējuši unikālus gāzes mākoņus, kas varētu liecināt par dzīvības eksistenci. 

Šajos gāzes mākoņos zinātnieki ar Havaju salās un Čīlē izvietotajiem teleskopiem pamanīja fosfīna pēdas, kas uz Zemes ir saistīts ar dzīvību, rakstīts izdevumā "DW". Tiesa gan, viens no pētījuma autoriem Deivids Klements dod tikai 10 procentu iespējamību, ka uz Veneras varētu eksistēt dzīvība.

Venera ir neapdzīvojama planēta, uz kuras valda 425 grādus pēc Celsija augsta temperatūra un neeksistē ūdens. Tomēr astronomi skaidro, ka 48 kilometrus virs Veneras virsmas pastāv biezs oglekļa dioksīda slānis, kas ir atdzisis līdz istabas temperatūrai, un tajā pastāv sīki ūdens pilieni un sērskābe.

Pētījuma autori domā, ka potenciālā dzīvība, visticamāk, šajos ūdens pilienos varētu būt vienšūnas mikrobi.

Vēl viens iespējamais fosfīna eksistences skaidrojums ir vulkāniskā aktivitāte uz planētas.