LVSADA padome neatbalsta jauno mediķu atalgojuma modeli

Rūpīgi analizējot ziņojumu par jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu, padome esot konstatējusi, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem.

Piemēram, ziņojuma kopsavilkuma sadaļā ir apgalvots, ka esošajā sistēmā nav definēta vēlamā proporcija starp pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu. LVSADA norāda, ka šis apgalvojums nav patiess, jo esošā kārtība jau nosaka šo daļu apmērus.

Arodbiedrībā skaidro, ka praksē piemaksas veido 38% no vidējās darba samaksas ārstiem un 29% no vidējās darba samaksas māsām. Tādējādi LVSADA saskata ironiju tajā, ka jaunās kārtības veidotāji ir noteikuši tieši tādu pašu attiecību starp amatalgu un piemaksām, izziņojot to kā "savas dizaina domāšanas metodes pieejas sasniegumu".

Padome konstatējusi arī vairākus tās ieskatā veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu jaunā modeļa ieviešanai. Viens no tiem ir labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora. Tāpat, LVSADA ieskatā, jaunā modeļa ieviešana novestu pie jaunākā medicīniskā personāla motivācijas mazināšanās, kā arī veicinātu darbinieku tiesību uz taisnīgām piemaksām pasliktināšanos.

LVSADA arī uzskata, ka jaunā modeļa ieviešana nestu vairāk birokrātijas, personas datu aizsardzības pārkāpumus, kā arī izvairīšanos no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021.gadā.

Arodbiedrība uzskata, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla, tostarp māsu palīgu, motivācija. LVSADA skaidro, ka tas ir saistīts ar jaunajā modelī paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40% uz 29% no ārstu vidējās darba samaksas.

Savukārt risks, ka jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021.gadā, pastāvot tāpēc, ka ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar nākamo gadu, likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz.

Līdz ar to jauno kārtību LVSADA padome uzskatīja par nepieņemamu, tāpēc nolēma to neatbalstīt. Vienlaikus padome nolēma aicināt Saeimas deputātus nekavējoties nodrošināt finansējuma piešķīrumu darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes nozarē likumā paredzētajā apmērā.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) ar jauno mediķu atalgojuma modeli šodien iepazīstināja Valsts prezidentu Egilu Levitu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). Ministre izteicās, ka "lielāks finansējums ir labāks par padomiem, kā dzīvot, tomēr principiāls atbalsts reformai ir svarīgs". Plašāki komentāri no Veselības ministrijas puses gan pagaidām netiek sniegti.

LETA jau ziņoja, Lai arī patlaban vēl norit sarunas par 2021. gada budžetu, tā izstrādes procesā jau ir iezīmēti 338,6 miljoni eiro, tostarp līdzekļi ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam par 20% kā to paredz likums. 

Tāpat vēstīts, ka abilstoši VM plānam, jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešana sāktos 2021. gada 1. janvārī, un tā ilgtu divus gadus - līdz 2023. gada 1. janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021. gada 31. decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022. gada 1. janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.

Mediķu atalgojuma modeļa kontekstā VM piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027. gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā.

Vienlaikus plānots ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027. gadā tas sasniegs 1096 eiro līdzšinējo 766 eiro vietā. Šāda plāna realizācijai, pēc ministrijas aplēsēm, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 70 līdz 75 miljonu eiro apmērā.

Mediķu atalgojuma modeļa izstrādē piedalījās Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, galvenās māsas no slimnīcām, Valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji.