"Dzīve ir jādzīvo uz dzīvības un nāves robežas." Virves dejotājs, kurš paveica "gadsimta māksliniecisko noziegumu" (3)

Tagad man vajadzēja tikai šo - mazo aptaustāmo sapni -, bet es nevarēju izplēst avīzes rakstu, jo ar mani telpā sēdēja arī citi pacienti. Maskējot ar šķaudienu, izplēsu augstceltņu skici, ko veicīgi paslēpu jakas iekškabatā un steidzīgi devos prom.

Protams, man nedēļu bija jāgaida, lai atkal tiktu pie zobārsta, bet kas gan ir sāpošs zobs salīdzinājumā ar to, ka nu man ir sapnis?"

Pirms lielā izgājiena viņš trenējās pie čehu cirka mākslinieka Rūdija Omankovska. Petī 1971. gadā staigāja pa virvi starp Parīzes dievmātes katedrāles torņiem un 1973. gadā pārgāja pa virvi starp diviem Sidnejas ostas tilta piloniem. Šīs abas performances netika saskaņotas un notika pretlikumīgi. Bet tie bija nozīmīgi atspēriena punkti ceļā uz Pasaules tirdzniecības centru.

"Es kā jauns virves dejotājs sāku sapņot ne tik daudz par pasaules iekarošanu, bet līdzīgi kā dzejnieks - par skaistu vietu aptveršanu," dokumentālajā filmā stāsta Petī.

Mākslinieks atceras pirmo reizi, kad viņš dzīvē ieraudzīja leģendāros torņus. Filips tajā mirklī atmeta ar roku savam mūža sapnim: "Es atceros, kad izkāpu no metro, kāpjot pa pakāpieniem augšā no pazemes tuneļa, skatījos uz abiem torņiem un sapratu, ka mans sapnis nav realizējams. Tas bija iznīcināts uzreiz... Neiespējami, neiespējami, neiespējami!

Nerunājot nemaz par staigāšanu pa virvi, bet gan kā nepamanītam ielavīties tur iekšā? Tas acīmredzami nebija mirstīgam cilvēkam pa spēkam, bet kaut kas man lika nepadoties."

Petī sāka pētīt ēkas, apzinot veidus, kā viņš tajās varētu iekļūt. Vīrietis katru reizi maskējās, lai tiktu augstceltnēs - par tūristu vai celtniecības darbinieku, arhitektu vai žurnālistu.

Kādu dienu izpētes laikā Petī satika Beriju Grīnhausu, kurš strādāja Ņujorkas štata apdrošināšanas departamentā dienvidu torņa 82. stāvā. Grīnhauss zināja, ka Petī nav tas, par ko viņš izliekas - viņš skaidri un gaiši zināja, kas ir Filips, kopš tā brīža, kad bija redzējis mākslinieku uzstājamies Parīzē. Petī bija tuvāk sava sapņa realizēšanai nekā jebkad - viņš bija atradis cilvēku no iekšienes.

Petī bija plašs sabiedroto un atbalstītāju pulks no Francijas, ASV un pat Austrālijas. Austrālietis ar helikopteru veda Petī izlūkot Dvīņu torņus no augšas.

Dienu pirms leģendārās performances mākslinieks ar saviem biedriem sadalījās divās komandās. Pirmā komanda 6. augustā devās uz ziemeļu torņa virsotni ar daļu aprīkojuma, ieskaitot domofonu un loku ar bultu, kas piestiprināta pie makšķerēšanas auklas.

Tikmēr Petī komandai bija jānogādā lielākā daļa aprīkojuma līdz Grīnhausa birojam un pēc tam jātiek līdz jumtam. Viņiem paveicās, jo kravas lifta operators skaidri nedzirdēja sava priekšnieka norādījumus, un viņi varēja tikt daudz augstāk par 82. stāvu - viņi tika līdz pat 104. stāvam.

Viens no Petī komandas locekļiem nobijās un pameta abus pārējos dalībniekus. Petī ar savu biedru stundām ilgi slēpās starp būvmateriāliem, kas pārklāti ar brezentu. Pēc ilgāka laika Filips ar saspraudi izdūra pārvalkā caurumu, lai vērotu, kad sargs dosies projām.

Filips galu galā sasniedza jumtu, bet ne bez aizķeršanās. Viņš saprata, ka nevar vairs atrast savu bultu, ar ko raidīt virvi no vienas ēkas virsotnes uz otru. Pēc ilgstošas meklēšanas komanda to atrada, mētājamies kādā ēkas nostūrī.

Pie bultas tika piestiprināta aizvien smagāka un smagāka virve, ko ar trosi vilka komandas biedri pretējā tornī līdz virve bija gatava leģendārajam gājienam. Tai tika piestiprināti arī divi stabilizējošie kabeļi.

Petī bija paredzējis virves gājienu veikt līdz pulksten 6 no rīta, pirms ierastos būvstrādnieki, taču, nokļūstot uz virves, viņam zuda laika izjūta. Filips 45 minūšu laikā astoņas reizes šķērsoja virvi starp abām ēkām. Viņš uz 450 metrus augstās virves sajutās tik komfortabli, ka kādā mirklī pat nolaidās atpūsties, balansējot uz viena ceļgala.

Petī un viņa līdzzinātāji tika arestēti, bet tiesnesis teica, ka apsūdzība tiks noraidīta, ja viņš piekritīs uzstāties bērniem Centrālparkā. Šo lūgumu francūzis labprāt izpildīja.

Petī dēka ar Ņujorku turpinājās: viņš pastaigājās pa virvi Linkolna centrā un viņam tika piešķirta mūža caurlaide sākotnējā Pasaules tirdzniecības centra observatorijā.

Petī pastaiga starp Dvīņu torņiem joprojām ir viena no pasakainākajām mākslas performancēm, kas piedzīvota Ņujorkā. Jautāts, kas mākslinieku pamudina uz tādiem riskantiem aktiem, dokumentālajā filmā Petī atbild:

"Man tas ir tieši tik vienkārši... Dzīve ir jādzīvo uz dzīvības un nāves robežas. Jāiemācās neievērot likumus, jāatsakās no sabiedrībā uzspiestiem panākumiem, jāizskauž rutīna. Ieraudzīt katru dienu, gadu, katru ideju kā jaunu izaicinājumu, un tā es dzīvoju savu dzīvi, mūždien balansējot uz robežas vai virves."

"Tie vairs nav mani torņi, tie ir mūsu torņi"

2018. gadā laikraksts "Independent" intervēja mākslinieku, jo pirms 11. septembra traģēdijas Dvīņu torņi visbiežāk tika saistīti tieši ar Filipa Petī vārdu. Arī dokumentālajā filmā pats mākslinieks neslēpj, ka pirms leģendārā gājiena viņš bija "apmāts ar šiem torņiem".

"Es tos saucu par "maniem torņiem", jo es dienu un nakti par tiem vācu visu pieejamo informāciju un studēju tos," laikrakstam atklāj Petī.

2001. gada 11. septembrī mākslinieks atradās savā Ņujorkas dzīvoklī, nezinot par notiekošo, jo viņam nebija televizora. Petī katastrofas faktu uzzināja tikai tad, kad draugs piezvanīja, sacīdams: "Filip, tavi torņi tiek iznīcināti!"

Petī atceras, ka pēc telefona zvana viņš izgājis ārā, lai dotos apskatīties postījumu apmērus. "Es paskatījos debesīs, jo zināju, ka katastrofā ir iesaistīta lidmašīna. Todien bija lieliski laikapstākļi, un es zināju, ka tā nav parasta lidmašīnas avārija - tas bija kaut kas cits," viņš teica.

"Tāpēc es skrēju pie saviem draugiem, kur pieplaku pie televizora, kā miljoniem citu cilvēku, un es redzēju, kā maniem torņiem uzbrūk, tos iznīcina un paņem līdzi tūkstošiem dzīvību."

"Kopš tās dienas es nolēmu, ka es pārtraukšu tos saukt par "maniem torņiem", bet saukšu tos par "mūsu torņiem"," laikrakstam pauž Petī.

Mākslinieks piebilst, ka viņam bieži esot jautāts, kā viņš juties, vērojot torņu sabrukšanu: "Kā es varu viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu? Zaudējumu apmēri ir pārlieku lieli - nevar salīdzināt arhitektūras brīnuma iznīcināšanu ar neskaitāmu cilvēku dzīvību zaudēšanu."

Informācijai:

• 11. septembra teroraktu laikā izdzisa 2996 cilvēku dzīvības un tika ievainoti vairāk nekā 6000 cilvēki, kas šo traģēdiju padarīja par nāvējošāko uzbrukumu ASV pastāvēšanas vēsturē.
• Atbildību par 11. septembra teroraktu organizēšanu uzņēmās teroristu grupējums "Al-Qaeda". Neilgi pirms terorakta grupējuma līderis Osama bin Ladens Amerikai bija pieteicis "svēto karu" jeb džihādu.
• Vietā, kur atradās Pasaules tirdzniecības centra ēku komplekss, pašlaik atrodas Nacionālais 11. septembra memoriāls un muzejs, kā arī 540 metrus augsts debesskrāpis. Tiek plānots būvēt arī otru debesskrāpi, kas kopā veidos jauno Pasaules tirdzniecības centru.