Pensilvānijas Universitātes ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas profesors Kristofers Markinovskis savā grāmatā "Pilsēta, kas nekad tāda nav bijusi", Hernando lielo izgāšanos skaidro ar miljardiera domāšanas veidu.
Bagātnieks pirms projekta sākšanas nebija veicis rūpīgu tirgus pētījumu, kurā tiktu noskaidrotas patērētāju prasības un vēlmes, tā vietā Hernando organizēja ēku būvniecību uz savu pieņēmumu pamata.
"Attīstītājs (Fransisko Hernando) bija tautā visai pretrunīga persona. Viņš daudzus pilsētas ēku kompleksus nodēvēja savā vārdā, pilsētā izstādīja savas sievas un vecāku monumentus, radīja pārāk lielus dzīvokļus, lielus suņu parkus un rotaļlaukumus cerībā piesaistīt jaunās ģimenes," portālam "Bloomberg" stāsta Markinovskis.
Par miljardieri tautā neklīda pārāk labas runas – Hernando bija problēmas ar likumu, viņš tika vairākkārt apsūdzēts par nodokļu nemaksāšanu un kukuļņemšanu.
Tāpat attīstītājs nebija sakārtojis pilsētas infrastruktūru un ūdensapgādes sistēmu, kad daļa dzīvokļu namu jau bija nodoti ekspluatācijā.
Potenciālos pircējus krietni atbaidīja šie trūkumi, turklāt pats attīstītājs tolaik precīzi nevarēja noteikt termiņu, kad tie tiks novērsti. Sākoties ekonomiskajai krīzei, Hernando projektu pameta pusratā un pārvācās uz Ekvatoriālo Gvineju.
Jāpiebilst, ka miljardieris vēlāk atgriezās Spānijā un no viņa pilsētas Sesenas pašvaldība piedzina vairākus miljonus eiro, kurus bagātnieks bija palicis parādā par projekta realizāciju. Fransisko Fernando mira šā gada aprīlī pēc cīņas ar jauno koronavīrusu Covid-19.
Gaismas stars tukšo pilsētu apspīdēja 2016. gadā, kad Madridē nekustamā īpašuma cenas pieauga par 8%, tādēļ daudzas vidusšķiras ģimenes sāka interesēties par mājokļiem piepilsētās, tostarp "El Quiñón" ciematā.
Ņemot vērā pieprasījumu, beidzot ciematā tika sakārtota infrastruktūra, radīti jauni autobusu maršruti, uzceltas jaunas sabiedriskās celtnes, pabeigti daži pēdējo ēku celtniecības darbi un pat uzcelta skola.
Tomēr, neraugoties uz pilsētas attīstības apgriezieniem, tāpat vēl šodien vairums dzīvokļu namu stāv tukši, komerctelpas ilgstoši meklē īrniekus, bet dažviet ir jāriņķo pa apvedceļiem, lai sasniegtu dzīvokļu kompleksus.