Par spoku pilsētām ir dzirdēti nostāsti un leģendas, taču mūsdienu realitātē šis termins definē ārkārtīgi neveiksmīgus lielbudžeta nekustamā īpašuma projektus. Zināmākais šāda veida projekts ir Ķīnas spoku pilsēta Ordosa, tomēr arī Eiropā šādi gadījumi nav nekas unikāls.
Mūsdienu Eiropas spoku pilsēta - Spānijas neveiksmīgā mājokļu projekta stāsts
Starp Spānijas lielpilsētām Madridi un Toledo atrodas pilsēta Sesena. Tās nomalē šajā gadsimtā tapa jaunuzcelta dzīvojamā apkaime tiem, kas vēlas dzīvot lielpilsētu tuvumā, bet vienlaikus distancēties no lielpilsētā valdošās kņadas, – ciemats "El Quiñón".
Lai gan projekts sākotnēji šķita spīdošs un perspektīvs, tomēr tā autors, spāņu miljardieris Fransisko Hernando, pieļāva vairākas būtiskas kļūdas projektēšanā un plānošanā.
Sesenas pilsētas pirmsākumi ir meklējami 2000. gadu pašā sākumā. Tolaik spāņu miljardieris Fransisko Hernando investēja deviņus miljardus eiro, lai no nulles tiktu uzcelts milzīgs dzīvojamo ēku, komercplatību un izklaides ēku komplekss Spānijas tuksnesī.
Plānā bija paredzēts radīt 13 500 dzīvokļus – tolaik tas bija valstī lielākais uz dārgākais šāda veida projekts, kuru tā autors nebaidījās nosaukt par Eiropas Manhetenu.
Diemžēl, kad lielākā daļa dzīvokļu ēku bija gatavas, pieprasījums pēc tām bija niecīgs, proti, 2008. gadā, tikai 20% no visiem 13 500 dzīvokļiem bija pārdoti,vēsta aģentūra "Bloomberg".
Tukšās ielas un neapdzīvotās, milzīgās dzīvojamās mājas tolaik kļuva par Spānijas nekustamā īpašuma krīzes simbolu. Par tukšo jaunuzcelto pilsētu smīkņāja visa pasaule – "El Quiñón" bija redzama, sākot ar raidījumu "Gāzi grīdā", beidzot ar aprakstu prestižajā žurnālā "The New York Times".
Pensilvānijas Universitātes ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas profesors Kristofers Markinovskis savā grāmatā "Pilsēta, kas nekad tāda nav bijusi", Hernando lielo izgāšanos skaidro ar miljardiera domāšanas veidu.
Bagātnieks pirms projekta sākšanas nebija veicis rūpīgu tirgus pētījumu, kurā tiktu noskaidrotas patērētāju prasības un vēlmes, tā vietā Hernando organizēja ēku būvniecību uz savu pieņēmumu pamata.
"Attīstītājs (Fransisko Hernando) bija tautā visai pretrunīga persona. Viņš daudzus pilsētas ēku kompleksus nodēvēja savā vārdā, pilsētā izstādīja savas sievas un vecāku monumentus, radīja pārāk lielus dzīvokļus, lielus suņu parkus un rotaļlaukumus cerībā piesaistīt jaunās ģimenes," portālam "Bloomberg" stāsta Markinovskis.
Par miljardieri tautā neklīda pārāk labas runas – Hernando bija problēmas ar likumu, viņš tika vairākkārt apsūdzēts par nodokļu nemaksāšanu un kukuļņemšanu.
Tāpat attīstītājs nebija sakārtojis pilsētas infrastruktūru un ūdensapgādes sistēmu, kad daļa dzīvokļu namu jau bija nodoti ekspluatācijā.
Potenciālos pircējus krietni atbaidīja šie trūkumi, turklāt pats attīstītājs tolaik precīzi nevarēja noteikt termiņu, kad tie tiks novērsti. Sākoties ekonomiskajai krīzei, Hernando projektu pameta pusratā un pārvācās uz Ekvatoriālo Gvineju.
Jāpiebilst, ka miljardieris vēlāk atgriezās Spānijā un no viņa pilsētas Sesenas pašvaldība piedzina vairākus miljonus eiro, kurus bagātnieks bija palicis parādā par projekta realizāciju. Fransisko Fernando mira šā gada aprīlī pēc cīņas ar jauno koronavīrusu Covid-19.
Gaismas stars tukšo pilsētu apspīdēja 2016. gadā, kad Madridē nekustamā īpašuma cenas pieauga par 8%, tādēļ daudzas vidusšķiras ģimenes sāka interesēties par mājokļiem piepilsētās, tostarp "El Quiñón" ciematā.
Ņemot vērā pieprasījumu, beidzot ciematā tika sakārtota infrastruktūra, radīti jauni autobusu maršruti, uzceltas jaunas sabiedriskās celtnes, pabeigti daži pēdējo ēku celtniecības darbi un pat uzcelta skola.
Tomēr, neraugoties uz pilsētas attīstības apgriezieniem, tāpat vēl šodien vairums dzīvokļu namu stāv tukši, komerctelpas ilgstoši meklē īrniekus, bet dažviet ir jāriņķo pa apvedceļiem, lai sasniegtu dzīvokļu kompleksus.