Sievietes psihoterapeite Keita Sinisalu norāda, ka seksuālās vardarbības upuri nereti sevi uzskata par vainīgu, kad ir atkarīgs no varmākas. Tas varot novest līdz domām par pašnāvību vai situācijas, kad upuris sāk sev fiziski darīt pāri. 

Kadrijas māte slimoja ar vēzi, rūpes par meitu bija jāuzņemas tēvam. Viņš nodarbojies ar meitenes "ķermeņa lejasdaļas apskati", aizbildinoties, ka tas nepieciešams, lai kontrolētu viņas veselības stāvokli. 

"Es sapratu, ka notiek kaut kas nenormāls," atceras Kadrija. 

2008. gadā Kadrija kategoriski atteicās kāpt automašīnā kopā ar tēvu. Kad viņai tika lūgts paskaidrot savu uzvedību, 15 gadus vecā meitene par mājās notiekošo pastāstīja kādam pieaugušam vīrietim, kurš arī bijis viņas tēva vadītās kopienas dalībnieks. 

Kadrija atceras, ka viņai nācies ļoti saņemties, lai atklātu patiesību. Tomēr izrādījies, ka tas, kuram viņa uzticēja savu problēmu, nobijās no sekām un gaidītās palīdzības vietā ieteica meitenei tēvam piedot. 

Lai arī Kadrijas tēvs ticis atstādināts no darba pienākumiem kopienā, tas izdarīts klusi, neafišējot iemeslu, vēsta "Elu24". 

Kadrijas dzīvē pēc šīs sarunas nekas īpaši nav mainījies, jo tēva vardarbība drīz vien atsākusies. Pēc dažiem mēnešiem viņa sapratusi, ka māte zinājusi par notiekošo. Kadrijas jaunākais brālis esot par to pastāstījis mātei.

Tuvākā cilvēka nodevība un palikšana malā Kadrijai bijis milzīgs trieciens. Māte teikusi: "Tu pati esi vainīga tajā, kas noticis, jo nekliedzi, bet klusēji visu šo laiku. Un tagad tavas vainas dēļ tēvs nonāks ellē". 

Pēc vairākiem gadiem, kad Kadrija sākusi apmeklē psihologu, viņa kolektīvās psihoterapijas seansa laikā satikusi māti. "Viņa gauži raudāja. Domāju, ka viņa bija patiesa," uzskata Kadrija. 

Sievietei neesot bijis viegli saņemties runāt par pārdzīvoto kameru priekšā. Vairākas baisas viņa tēva rīcības nianses tā arī netika atklātas plašākai sabiedrībai. Tāpat netika atklāti vairāku iesaistīto īstie vārdi. 

Kadrijas tēvs pirms vairākām dienām izdarījis pašnāvību. Sievietei piedāvāts pārcelt ētera laiku, taču viņa atteikusies. 

Seksuālo vardarbību pārcietusī sieviete atzina, ka vēlas, lai arī citi seksuālās vardarbības upuri spētu sekot viņas piemēram un pievienoties atbalsta grupām.

"Mēs nejautājam upura mājas adresi, cik upurim gadu," atklāj atbalsta grupas Igaunijā vadītāja Rita Holma, uzsverot, ka meitene vai sieviete var rēķināties, ka viņas personas dati būs drošībā.

"Mans atveseļošanās process vēl nav noslēdzies, bet krīzes posms ir garām," atklāj 27 gadus vecā sieviete un piebilst, ka nevienam nevajadzētu ko tādu izciest vienatnē. 

Atbilstoši Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likumam, "seksuāla vardarbība ir bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu".

Tā var izpausties gan tiešos, gan netiešos seksuālos kontaktos, kad bērns tiek iesaistīts nodarbēs, lai pieaugušais saņemtu seksuālu stimulāciju vai apmierinājumu, vēsta Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. 

Ja ir aizdomas par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērnu, nepieciešams veikt vardarbības izpēti. Iespējams vērsties savā sociālajā dienestā, lai saņemtu nosūtījumu izpētes veikšanai. Tāpat iespējams vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par aizdomām par seksuālu vardarbību pret saviem bērniem. Šādā gadījumā tiks uzsākts kriminālprocess, kura laikā tiks veikta izmeklēšana, vācot pierādījumus, kas apstiprina vai noraida noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.