Jautājumā par Covid-19 saslimšanas slieksni citās valstīs "Attīstībai/Par!" atbalstīs Viņķeles un epidemiologu nostāju (2)

Politiķis uzsvēra, ka tieši tāpēc, ka Latvija ir sekojusi profesionāļu ieteikumiem, nevis Covid-19 jautājumu lēmusi politiski, situācija mūsu valstī ir labāka, nekā Igaunijā un Lietuvā un būtiski labāka, nekā citviet Eiropā.

Pavļuts norādīja, ka izprot Ekonomikas ministrijas motivāciju rosināt atļautā saslimšanas sliekšņa palielināšanu, taču Latvijai šīs "vētras" apstākļos ir svarīgi ņemt vērā epidemiologu redzējumu. AP frakcijas vadītājs vērsa uzmanību, ka valdība jau nākusi pretī, veicot saprātīgus izņēmumus, piemēram, attiecībā uz Valkas iedzīvotājiem.

Kā ziņots, ja arī Igaunijā saslimšanas gadījumu skaits pārsniegs noteikto slieksni, Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs neievērot 14 dienu pašizolāciju Latvijā, ja viņi ikdienā šķērso robežu ar Igauniju un pārvietojas, nepārkāpjot abu vietvaru administratīvo teritoriju robežas, lēmsui valdība.

Tāpat vēstīts, ka Lietuva no nākamās nedēļas paaugstinās 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija, piektdien preses konferencē paziņojis veselības ministrs Aurēlijs Verīga.

Šis robežkritērijs, sākot ar pirmdienu, 14.septembri, tiks paaugstināts no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pēc ministra teiktā, tādu pašu lēmumu jau pieņēmusi arī Igaunija, bet ar Latviju vēl norisinās sarunas.

Ar tādu pašu priekšlikumu Latvijas kontekstā ir nācis klajā Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), pamatojot to ar faktu, ka stingrie pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai šogad negatīvi ietekmējuši praktiski visas tautsaimniecības nozares. 

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) piektdien pauda skepsi par iespēju palielināt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, jo tādējādi valdība dotu signālu sabiedrībai, ka "Latvijā jāsāk vairāk slimot". "Tas ir lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību," uzsvēra Kariņš.

Savukārt Viņķele, aicināta paust savu nostāju, vai viņa atbalstīs robežkritērija paaugstināšanu, intervijā Latvijas Televīzijā konkrēti neatbildēja, atkārtoti sakot, ka lēmuma pieņemšana būs sarežģīta.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis aģentūrai LETA pauda, ka būtiski ir ņemt vērā katras atsevišķās valsts konkrēto "izejas situāciju". Piemēram, Spānijā, kur divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 pārsniedz 200, 25 saslimšanas gadījumi ir ļoti labs rādītājs, tomēr, lemjot par labu šādam ierosinājumam, tiek ignorēta reālā situācija Latvijā, kur kumulatīvā saslimšana divās nedēļās uz 100 000 iedzīvotāju ir 4,7.

"Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un, ja pieņem lēmumu paaugstināt no 16 uz 25 gadījumiem, tas ir ārkārtīgi straujš un liels pieaugums. Tas varētu būt jēgpilni citās Eiropas valstīs, kur saslimstība ar Covid-19 ir augsta, bet Latvijas gadījumā tas nebūtu attaisnojams," norādīja Briģis, piebilstot, ka šāds lēmums var radīt riskus Latvijas sabiedrībai.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!