Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Benjamiņa kundze un "trakie deviņdesmitie". Nākamgad pie pašmāju skatītājiem nonāks divi jauni vēsturiskie seriāli

Konkursa komisijas eksperts Edmunds Jansons (no kreisās), Nacionālā kino centra Filmu ražošanas daļas vadītāja Inga Blese, Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma un kultūras ministrs Nauris Puntulis piedalās preses konferencē, kurā informē par trim konkursiem, kuros tiek piešķirts ārkārtas finansējums filmu nozarei.
Konkursa komisijas eksperts Edmunds Jansons (no kreisās), Nacionālā kino centra Filmu ražošanas daļas vadītāja Inga Blese, Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma un kultūras ministrs Nauris Puntulis piedalās preses konferencē, kurā informē par trim konkursiem, kuros tiek piešķirts ārkārtas finansējums filmu nozarei. Foto: Zane Bitere/LETA

Preses konferencē trešdien, 9. septembrī, Nacionālais Kino centrs sabiedrību iepazīstināja ar trim ārkārtas finansējuma konkursiem filmu nozarē un paziņoja rezultātus vienā no tiem - konkursā par kvalitatīvu un mākslinieciski augstvērtīgu seriālu veidošanu atbalstīti divi projekti, vēsta Nacionālā Kino centra mājaslapa.

Konkursā, kurā ekspertu komisijas vērtēšanai tika iesniegti 16 seriālu pieteikumi (katrs vismaz 7 sēriju apjomā, sērijas garums ne mazāk kā 45 min), pieejamais finansējums ir 1 000 000 EUR, konkursa nolikums paredzēja atbalstīt ne mazāk kā divus projektus, kam pabeigšana un publiska izrādīšana Latvijā plānota 2021. gadā.

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma, pasludinot konkursa rezultātus, izteica cerību, ka pirmais konkurss daudzsēriju filmu veidošanai nepaliks pēdējais un tuvākajā nākotnē būs iespējams atrast finansējumu, lai realizētu arī citas vērtīgas idejas, kas startēja šī konkursa negaidīti spēcīgajā konkurencē.

Konkursā atbalstu saņem divu daudzsēriju filmu projekti, katrs no tiem plānots septiņu sēriju garumā.

Studija "Mistrus Media" savu projektu pieteikumā dēvē par "nacionālo seriālu", un tā nosaukums ir "Emīlija. Latvijas preses karaliene", seriāla kopējais budžets ir EUR 1 045 000 un darba uzsākšanai konkursā tiek piešķirti EUR 529 942. Fokusējoties uz zīmīgiem Emīlijas Benjamiņas dzīves fragmentiem, seriāls rādīs starpkaru Latvijas sabiedrību visā tās krāsainībā, ar daudzu vēsturisku personāžu klātbūtni. Seriāla veidošanai pieaicināti trīs pieredzējuši režisori - Kristīne Želve, Dāvis Sīmanis un Andis Mizišs -, scenāriju raksta Ivo Briedis, Baņuta Rubesa, Māra Zālīte un Aiva Birbele.

Aktrise Guna Zariņa.
Aktrise Guna Zariņa. Foto: Ieva Čīka/LETA

Aktieri galvenajām lomām jau arī izvēlēti - Emīlijas Benjamiņas lomā iecerēta Guna Zariņa, kas spēlēs tandēmā ar Baibu Broku - Emīlijas kalponi un bērnības draudzeni Bertu, bagātās uzņēmējas alter ego.

Citās lomās iecerēti Juris Bartkevičs (Antons Benjamiņš), Inga Tropa (Emīlijas māsa, aktrise Annija), Raimonds Celms (Antona dēls Jānis Benjamiņš), Artūrs Skrastiņš (pareģis Eižens Finks) un citi. Seriāla operators būs Andrejs Rudzāts, mākslinieks – Aivars Žukovskis, producenti – Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe.

Otrs konkursā atbalstītais projekts ir seriāls "Meklējiet sievieti", kura kopējais budžets ir EUR 802 041 un darba uzsākšanai konkursā tiek piešķirti EUR 470 058. Projekta pieteikumā uzsvērts, ka te spēkus apvieno divas studijas, katra ar savu nozīmīgu iepriekšējo pieredzi – studijā "Red Dot Media" tika veidots Simtgades seriāls "Sarkanais mežs" (2019), bet studijā "Kultfilma" uzņemta spēlfilma "Dvēseļu putenis" (2019) - "skarbi stāsti, kas veicina skatītāju piederību Latvijai, izskaidro vēsturi un vairo patriotismu. Ar šādu kopīgu mērķi - godīgi izrunāt 90. gadu notikumus, kas veidojuši mūsu valsts šodienu - abas studijas ir apvienojušās seriāla "Meklējiet sievieti! " veidošanai, un tam būs divi režisori, abi arī scenārija līdzautori - televīzijas specifikā pieredzējušais Armands Zvirbulis (arī seriāla "Sarkanais mežs" līdzrežisors) un Dzintars Dreibergs (spēlfilmas "Dvēseļu putenis" režisors).

Foto: "Dvēseļu putenis" pirmizrāde

Seriāla pamatā likts Latvijas kriminālžanra klasiķa Andra Kolberga romāns "Meklējiet sievieti" (1996), kas aptver plašu sabiedrības spektru un plašu laikmetu ainu, jo darbība notiek dinamiskajā un dramatiskajā "lielo iespēju laikā", 90. gadu Latvijā , bet notikumu saknes iesniedzas padomju laikos un Atmodas procesos. Seriāla producente ir šajā žanrā ļoti pieredzējusī TV profesionāle Arta Ģiga (arī seriāla "Sarkanais mežs" producente), seriālu filmēs viens no Latvijā labākajiem operatormākslas meistariem Gints Bērziņš (viņa jaunākie darbi ir Viestura Kairiša spēlfilma "Pilsēta pie upes" un Lailas Pakalniņas "Spogulī").

Abi konkursā atbalstītie seriāli taps sadarbībā ar izplatīšanas un izrādīšanas kompānijām un pie skatītājiem nonāks 2021. gadā.

Šajā konkursā projektu pieteikumus vērtēja žūrija, kurā tika pieaicināti pieredzējuši mediju eksperti Baiba Zūzena (līdz 2019. gada rudenim "TV3 Latvia", LNT (MTG Group) un "All Media Baltics" vadītāja Latvijā) un Ģirts Līcis (mediju satura eksperts, Londonā bāzēta mediju konsultāciju uzņēmuma "K7 Media" stratēģiskais vadītājs), žūrijā strādāja arī NKC spēlfilmu ekspertu komisijas pārstāvis, režisors Edmunds Jansons, NKC dokumentālo filmu ekspertu komisijas pārstāve, režisore Maira Dobele un NKC filmu ražošanas daļas vadītāja Inga Blese.

Preses konferencē Ģirts Lūsis, novērtējot atbalstīto projektu starptautisko potenciālu, uzsvēra, ka tie iekļaujas pasaulē ļoti aktuālās tendencēs – gan ar to, ka uz vēstures notikumiem skatās "ar sievietes acīm",  gan ar to, ka ir "hiperlokāli" (cieši saistīti ar Latvijas vēstures notikumiem), jo šobrīd starptautiskie izplatītāji meklē "to, ko nevar atrast citur". Baiba Zūzena novēlēja, lai atbalstītie projekti prastu un spētu izmantot "visu Latvijas mediju ekosistēmu", t.i., tiktu demonstrēti pēc iespējas daudzās un dažādās platformās, lai veicinātu maksimālu pieejamību un sniegtu iespējami vairāk skatītāju.

Edmunds Jansons uzsvēra, ka seriālu konkursa jaudīgo konkurenci veidoja "filmu nozares labākie spēki", piedāvājot ļoti plašu ideju un tēmu loku, un šādu profesionāli spēcīgu daudzveidību veicinājis mērķtiecīgs Nacionālā Kino centra darbs vairāku gadu garumā. Savukārt Nacionālā Kino centra ražošanas daļas vadītāja Inga Blese izmantoja iespēju pateikties visiem konkursa dalībniekiem par projektu sagatavošanā ieguldīto milzu darbu un izteica cerību, ka šis ieguldījums būs attīstāms vistuvākajā nākotnē citos konkursos.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!  

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu