"Viņam nekas neinteresē!" Ko darīt ar pusaudzi, kurš nepārtraukti laiku pavada sociālajos tīklos

Pusaudža vecuma iezīmes

Pirmais solis problēmas risināšanā ir saprast, kas ir pusaudža gadi un kādas ir šī perioda iezīmes. Kad pusaudzis salīdzina sevi ar pieaugušajiem un bērniem, kuri ir jaunāki, viņš nonāk pie secinājuma, ka viņš vairs nav bērns, bet gan pieaugušais. Jūtoties kā pieaugušais, viņš cenšas panākt, lai visi apkārtējie arī atzīst viņa neatkarību un nozīmi.

Neskatoties uz to, ka pusaudzis joprojām ir skolnieks, izglītošanās viņam pāriet otrajā plānā. Saziņa ar vienaudžiem kļūst par galveno - viņš eksperimentē ar attiecībām, meklē draugus, strīdas, samierinās, un tas viss kļūst par patstāvīgu viņa dzīves sfēru.

Pusaudzis vēlas būt nozīmīgs, un šī vajadzība viņam tiek realizēta vienaudžu lokā. Sazinoties ar vienaudžiem, augošs bērns iemācās cilvēku attiecību modeļus, apgūst morāles normas un vērtības, kā arī mācās iepazīt pats sevi. 

It kā pusaudzis atrodas starp divām pasaulēm - bērnu un pieaugušo pasauli. Viņš vairs nevēlas, lai viņu uzskata par bērnu, taču viņš joprojām nevar pilnībā integrēties pieaugušo sabiedrībā - realitāte viņam to neļauj. Šādas nelīdzsvarotības rezultātā bērnam var rasties nenoteiktība plānos, mērķos.

Šis periods pašam pusaudzim ir neticami grūts: emocionāla nestabilitāte, pārmaiņas, lielas cerības, ne visai pareizas idejas par sevi, kas izraisa protestus un pastāvīgus konfliktus ar vecākiem un skolotājiem. Tas viss ir raksturīgi normālai pusaudža gaitai, un vecākiem ir ļoti svarīgi to atcerēties.

Daudzi vecāki nesaprot, ka nebeidzamas pastaigas ar draugiem, vēlme visu laiku kontaktēties ar vienaudžiem ir tikai vēlme būt piederīgam kādai jauniešu grupai, atrast domubiedrus un viņu vietu sociālajā hierarhijā.

Arī sociālie tīkli ir grupējums, bet tikai virtuāls, taču arī šeit vecāki sāk aizliegt tos izmantot, uzsāk nevēlamus strīdus ar pusaudzi. Rezultātā viss tikai pasliktinās - kā augošs bērns, tiecoties pēc neatkarības un aizstāvot savas tiesības, var paklausīt un nesāpīgi izturēt jebkādu aizliegumu?

Svarīgi vārdi

Labākais, ko vecāki var darīt, ir pateikt savam augošajam bērnam 2 lietas: "Mēs saprotam, kas ar tevi notiek" un "Mēs pagaidīsim, līdz tu vēlēsies ar mums runāt". Tiešām izrādiet pacietību un gaidiet - bērns ne vienmēr būs pusaudzis, kādu dienu viņš izaugs, izies šo augšanas posmu un it kā atgriezīsies.

Ja bērns nepārdzīvos tā saukto pusaudža vecumu, viņš zaudēs pašpārliecinātību. Tomēr tas viss nenozīmē, ka pusaudzim vajadzētu dzīvot visatļautībā. Jums nav jāpieņem rupjības, jums ir visas tiesības noteikt savus noteikumus, kamēr bērns dzīvo jūsu mājā.

Ir ļoti svarīgi nekavējoties apspiest šantāžu un mēģinājumus manipulēt. Pusaudzim, kurš mēģina šantažēt savus vecākus, jūs varat teikt šādi: "Es esmu gatavs apspriest šo problēmu, palīdzēt tev, bet neko citu es nedarīšu." Kad pusaudzis sapratīs, ka pieaugušie netiek mānīti ar viņa manipulācijām, viņš būs nobijies, jo viņam nav reālas ietekmes. Viņš dzīvo vecāku mājā un joprojām ir pilnībā atkarīgs no viņiem.

Lai pusaudzis gribētu pavadīt mazāk laika internetā, viņam jāsaprot dzīvās saziņas skaistums. Jums nevajadzētu aizliegt viņam pastaigāties, ceļot, pavadīt nakti pie draugiem, doties pārgājienos ar draugiem - šādi izbraucieni palīdzēs bērnam aizbēgt no sociālajiem tīkliem un viņš vēlēsies darīt ko citu. 

Tā kā pusaudža gados vadošā aktivitāte ir socializēšanās, saziņa ar vienaudžiem, tikai tās lietas, kas kaut kādā veidā saistītas ar viņa draugiem, patiešām var valdzināt bērnu un likt aizmirst par sociālajiem tīkliem. Lieliska iespēja ir hobiju grupas. Tā ir gan saziņa ar vienaudžiem, gan iespēja attīstīties, izpausties, uzzināt jaunas lietas.

Pilnveidošanās ir izglītības pamats

Ja jūsu uzdevums ir panākt, lai bērns par katru cenu darītu to, ko vēlaties, ko pats uzskatāt par nepieciešamu, interesantu un svarīgu, tad normāla diskusija nedarbosies. Vecāku uzdevums nav mēģināt izlabot slikto atzīmi vai iegūt kāroto balvu nākamajā olimpiādē, bet darīt visu, lai uzturētu normālas attiecības ar bērnu.

Turklāt vecākiem ir ļoti svarīgi vienoties savā starpā. Piemēram, ja māte jau uzskata bērnu par pieaugušo, un tēvs joprojām nav gatavs tam, tad tēvam jājautā, kas pēc viņa izpratnes nozīmē "nobriedis". Kas pusaudzim jādara, lai tēvs viņu atzītu par pietiekami pieaugušu?

Dalieties savā pieredzē

Vecākiem ir ļoti svarīgi pastāstīt savam bērnam par to, kas ar viņiem notika pusaudžu gados - kādas nesaskaņas viņiem bija ar pieaugušajiem, kas viņiem bija nepatīkams, kā viņi mēģināja protestēt.

Māciet noderīgas prasmes

Ja jūs mācīsiet savam bērnam dažādas prasmes (piemēram, ēdiena gatavošana, plauktu nostiprināšana utt.), viņš saņems papildu atbalsta punktu un pusaudža gados jutīsies drošāk. Tiek uzskatīts, ka pusaudža gadi ir laiks, kad bērns vēlas pēc iespējas vairāk norobežoties no pieaugušajiem. Patiešām, šajā periodā ļoti skaidri izpaužas vēlme parādīt savu neatkarību un līdz galam aizstāvēt savu nostāju.

Lai gan pusaudzis uzstāj uz savu vienlīdzību ar pieaugušajiem, tajā pašā laikā viņam joprojām ir nepieciešama viņu palīdzība, aizsardzība un sapratne. 

Problēmas attiecībās ar vecākiem ir izplatītas pārejas periodā, taču šo problēmu dziļums lielā mērā ir atkarīgs no pieaugušo spējas īstenot cieņpilnu taktiku attiecībā uz visiem bērna uzvedības smalkumiem.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!