Alabamas cietumos ieslodzīto ģimenēm izspiesti tūkstošiem dolāru, rakstot un zvanot ar draudiem, ka viņu tuviniekiem tiks nodarīts kaitējums. Taču pat gadījumos, kad nauda tiek pārskaitīta, ieslodzītie mēdz ciest, vēsta ASV laikraksts "The New York Times".
Ja viens ieslodzītais spētu atspoguļot disfunkcionālo Alabamas cietumu sistēmu, tas varētu būt garš, ar labo aci šķielējošs un narkotiku problēmām cīnījies vīrietis, kurš cenšas izdzīvot vardarbīgā ieslodzījumā, kur plaukst un zeļ melnais tirgus un kontrabanda.
Viņa vārds bija Džosefs Maikls Vuds, kurš izcieta mūža ieslodzījumu Senklēras maksimālās drošības cietumā par pāris neprasmīgām bruņotām laupīšanām. Taču viņš šo laiku pavadīja, cik labi vien varēja, apmeklējot dažnedažādus kursus, sākot ar agresijas "menedžmenta" nodarbībām un beidzot ar dzinēju remontu, un lepni katru iegūto sertifikātu sūtot savai mātei.
Viņš arī izmantoja telefonus, kas cietumā ir aizliegti, lai lūgtu mātei un citiem radiem naudu. Viņa ģimene bieži fonā dzirdēja citas balsis, kas teica priekšā, kas jāsaka.
"Tas ir dzīvības un nāves jautājums," viņš lūdzās. "Tu nevari iedomāties, kā te ir."
Kāds radinieks beidzot nolēma, ka jāpārtrauc acīmredzamā izspiešana. "Es visiem pateicu, lai beidz sūtīt naudu," pastāstīja Vuda brālēns Stīvens Deiviss. "Viņu varbūt piekaus, bet viņi rimsies, saprotot, ka vairāk naudu nedabūs."