Protestos Honkongā aizturēti gandrīz 300 cilvēki

Vēlēšanām bija jānotiek šodien, bet Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama jūlija beigās paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ tās tiek atliktas par gadu.

Opozīcija uzskata, ka varasiestādes šādi cenšas iegūt laiku demokrātijas atbalstītāju neitralizēšanai, lai jaunais parlamenta sastāvs būtu pēc iespējas lojālāks Pekinai.

Policija ziņoja, ka aizturēti 289 cilvēki, vairums par neatļautu pulcēšanos, bet viena sieviete aizturēta par uzbrukumu un neatkarības saukļu izplatīšanu.

Policija norādīja, ka šādi saukļi ir nelikumīgi saskaņā ar jauno Honkongas nacionālās drošības likumu, kas aizliedz graujošu darbību, atdalīšanos no valsts, terorismu un slepenu sadarbību ar ārvalstu spēkiem.

Pekina, kas šo likumu pieņēma jūnijā, apejot Honkongas likumdošanas institūciju, apgalvo, ka tas vajadzīgs, lai atjaunotu stabilitāti Honkongā pēc demokrātijas piekritēju protestiem. Likuma pretinieki bažījas, ka tas sagraus Honkongas politiskās brīvības un samazinās tās autonomiju, ņemot vērā, ka līdzīgi likumi ir izmantoti protestu apspiešanai pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā.

Sākot no pērnā gada jūnija, Honkongā 2019. gadā vairākus mēnešus no vietas norisinājās plaši protesti pret Ķīnas pārvaldi.

Demokrātijas atbalstītāju protestos Honkongā pērn tika aizturēti vairāk nekā 9000 cilvēku.

Pēc masu aizturēšanām un ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusa, šā gada sākumā protesti Honkongā norima.