Raidījums: CSDD gandrīz 20 gadus miljonu vērtus līgumus slēdz tikai ar vienu uzņēmumu (8)

Šovasar Konkurences padome (KP), veicot tirgus uzraudzības pasākumus, secināja, ka numura zīmju iepirkuma prasības samazinājušas iespējamo pretendentu skaitu. Ar vienīgo piegādātāju - Vācijas uzņēmumu "J. H. Tonnjes E.A.S.T. GmbH & Co" - CSDD sadarbojas jau gandrīz 20 gadu. Turklāt aptuveni tikpat ilgi šis uzņēmums piegādā arī tehniskās apskates uzlīmes, ziņoja raidījumā.

"de facto" atklāja, ka "J.H.Tonnjes E.A.S.T. GmbH &Co" pārstāvis un meitasuzņēmums Latvijā ir "Latsign". Viens no tā līdzīpašniekiem, Andris Dambis, ir pazīstams autosportists. Laikā, kad uzņēmums ienāca Latvijā, Dambis kopā ar CSDD tā laika vadību - Andri Lukstiņu un Ivaru Kraukli kopīgi startēja Dakāras rallijā, izmantojot Dambja konstruētos "OSCar" automobiļus.

Taču drīz CSDD pirmoreiz būs jārīko arī iepirkums par tehniskās apskates veikšanu. Kā vēstīja "de facto", plānotie risinājumi jau rada bažas, ka priekšrocība būs ilggadējiem pakalpojumu sniedzējiem un īstas konkurences nemaz nebūs.

Starp trim Baltijas valstīm Latvijā automašīnu numurzīmes ir visdārgākās, bet tehniskās apskates izmaksas, rēķinot vidēji piecu gadu periodā, ir trešās dārgākās Eiropas Savienībā, secinājusi KP, pētot CSDD sniegtos pakalpojumus.

"Mēs parādījām to sistēmu, kā viņi strādā un kur ir problēmas, un droši vien CSDD šos mūsu uzraudzības secinājumus būtu pamatoti attiecināt arī uz citiem iepirkumiem, ja tur pastāv kaut kādi ierobežojumi," raidījumam sacīja KP priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko.

Igaunijā vienas numurzīmes izmaksas ir 2,15 eiro, Lietuvā - 1,39 eiro, bet Latvijā - 7,06 eiro. CSDD iebilst, ka būtu jāsalīdzina numurzīmes ar līdzīgas kvalitātes un drošības prasībām, jo, piemēram, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā tās ir dārgākas nekā Latvijā: Slovēnijā aptuveni 9,30, Slovākijā - 10,50, Ungārijā - 7,70 eiro.

Jau 18 gadus CSDD izsniegtās numura zīmes piegādā viens Vācijas uzņēmums - "J. H. Tonnjes E.A.S.T. GmbH & Co", kuru Latvijā pārstāv meitasuzņēmums "Latsign". Uz "de facto" jautājumu, kā šī kompānija ienākusi Latvijā, Dambis raidījumā atbildēja:

"Vairāki Eiropas numura zīmju ražotāji ieradās arī Latvijā, lai piedāvātu savus pakalpojumus.

Es nezinu, vai viņus kāds uzaicināja. Domāju, ka viņi paši vēlējās izmantot iespēju paplašināt savu biznesu."

Patlaban "J. H. Tonnjes E.A.S.T. GmbH & Co" piegādā transporta līdzekļu numurzīmes vairāk nekā 40 valstīm.

CSDD pēdējais līgums ar uzņēmumu noslēgts 2016. gadā uz pieciem gadiem un tā vērtība ir deviņi miljoni eiro. "Latsign" izpilda aptuveni pusi no paredzētā darbu apjoma.

Aptuveni tajā laikā, kad aizsākās šī ražotāja un "Latsign" sadarbība ar direkciju, Dambis kopā ar CSDD priekšsēdētāju Andri Lukstiņu un viņa tā laika vietnieku Ivaru Kraukli piedalījās Dakāras rallijā, braucot Dambja konstruētajās automašīnās "OSCar".

Dambis raidījumā nevērtēja, vai kopīgā aizraušanās ar autosportu veicinājusi arī biznesa sadarbību, taču norādīja, ka vienmēr ir augstu vērtējis iespēju personīgi iepazīt partnerus biznesa, sporta vai citos projektos. 

"Tas man ir palīdzējis veidot gan labu un prognozējamu turpmāko sadarbību, gan arī atteikties no kāda projekta," viņš sacīja "de facto".

CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš interviju "de facto" nesniedza, bet viņa kolēģis, valdes loceklis Aivars Aksenoks uz jautājumu, vai šo iepirkumu varēja ietekmēt arī personīgas pazīšanās, atbildēja, ka, viņaprāt, "noteikti nē".

"Es domāju, ka problēma ir tāda, ka maz jau ir to cilvēku, kas šādos augsta līmeņa sporta pasākumos Latvijā var piedalīties.

Mēs Dambi zinām jau ļoti sen kā pazīstamu autosportistu, jā, bet vienlaicīgi arī kā uzņēmēju un vienlaicīgi arī kā cilvēku, kas visu izdara un izpilda savus solījumus," raidījumā sacīja Aksenoks.

Lietuvā un Igaunijā par tiesībām piegādāt numurzīmes cīnās trīs - četri uzņēmumi, bet Latvijā citu pretendentu iepirkumā nav bijis. Iespējams, viens no iemesliem bijusi CSDD prasība ekspress numurzīmes piegādāt pusstundas laikā, taču iepirkumā nebija norādīts, ka uzvarētājam būs pieejamas CSDD telpas, kas ir būtiski prasības izpildei. "Latsign" ir CSDD nomnieks jau vairāk nekā 20 gadu un nomas līgums ir beztermiņa. CSDD "de facto" uzsvēra, ka telpas būtu pieejamas arī citiem uzņēmumiem, ja pēc tām vaicātu.

"Pirmkārt un galvenokārt domājam par kvalitāti un par klientu ērtībām, jo mūsu uzdevums bija nodrošināt, lai klienti varētu šīs numurzīmes, īpaši tajos gadījumos, kad ir jāizgatavo ekstra numurzīme, saņemt ātri, operatīvi.

Un ļoti svarīgi arī, lai nebūtu iespējas kaut kādai numurzīmju noplūdei, viltojumiem un tamlīdzīgi.

Tas bija galvenais, par ko CSDD tajā laikā domāja, varbūt ne tik ļoti domāju, vai tā ir konkurences ierobežošana, vai nav," raidījumā sacīja Aksenoks.

KP norādījusi arī uz citām prasībām, kas, iespējams, ierobežo pretendentu loku, un ko vajadzētu mainīt. Šis pats Vācijas uzņēmums, kas piegādā numurzīmes, nu jau 17 gadus nemainīgi piegādā arī tehniskās apskates uzlīmes.

Pēdējoreiz notikusi vien sarunu procedūra, jo CSDD negaidīti konstatējis, ka vizuālās informācijas nesēja piegādātāju īsā termiņā nomainīt būtu ļoti sarežģīti, jo uzlīmes izsniedz arī uz vairākiem gadiem, turklāt tās ir autortiesību objekts. Turpmāk gan šajā jomā varētu būt lielāka konkurence, jo CSDD pieļauj, ka tik augsta drošības līmeņa zīmes tomēr vairs nav nepieciešamas attīstīto e-sistēmu dēļ, vēstīja "de facto".

KP ziņojumam sekojis satiksmes ministra Tāla Linkaita (JKP) uzdevums CSDD padomei veikt izpēti par iepirkumiem. Padome tālāk to deleģējusi valdei, kas papildus nolīga arī ārēju ekspertu. Secinājums - viss ir kārtībā.

"Tur ir daudz praktisku ieteikumu, un tad, kad tiks izsludināts nākamais konkurss, ir vienošanās ar padomi un valdi, ka prasības tiks mainītas.

Un tiks uzlabotas atbilstoši mūsdienīgām mūsdienu prasībām, arī Eiropas Savienības prasībām, kas ir mainījušās," raidījumā sacīja Linkaits.

Kā vēstīja raidījumā, viens no lielākajiem izaicinājumiem būs saistīts ar paredzamo iepirkumu tehnisko apskašu veikšanai. Līdz šim to darīja četri uzņēmumi, kuru līdzīpašnieks ir CSDD, kas īpašnieku struktūru drīzumā atstās. Pēc trim gadiem to darīs daži privāti uzņēmumi - katrā reģionā viens, kurus iepirkumā atlasīs direkcija.

KP jau šobrīd iebilst pret izvēlēto risinājumu, uzskatot, ka konkurence aizvien paliks ierobežota.

"Mēs secinājām, ka tirgus ir atvērts konkurencei lielākajā daļā valstu, kur valsts neierobežo tirgus dalībnieku skaitu, cik var piedalīties kādā vietā, izveidot uzņēmumu.

Pārsvarā valstīs ir tā saucamais decentralizētais modelis, kad valsts tikai nosaka drošības prasības, prasības personālam, tehniskās prasības, ko uzņēmumiem jāizpilda, lai spētu sniegt šo pakalpojumu," "de facto" sacīja Račko.

Piemēram, Igaunijā, kur valsts akreditē iespējamos apskates veicējus, bet tālāk izvēle paliek patērētāja ziņā, to dara 80 uzņēmumi 117 vietās. Šobrīd Latvijā apskati veic četri uzņēmumi, bet, visticamāk, pakalpojumu sniedzēju skaits nākotnē nepalielināsies, vēstīja "de facto". Iepirkumā katram reģionam tiks atlasīts viens pakalpojumu sniedzējs, kopumā vieglajām mašīnām paredzēts vien 31 iespējamā apskates vieta.

Kā ziņoja raidījumā, CSDD tirgus atvēršanas principus mainīt negrasās, norādot, ka tādā gadījumā būs ļoti dārgi uzraudzīt pakalpojumu sniedzējus. Direkcijā arī nesaskata problēmu, ja arī pēc iepirkuma pakalpojumu turpinātu sniegt tie paši uzņēmumi, kas līdz šim.

"Pirmkārt, šajā iepirkumā netiks prasīta nekāda esoša tehniskās apskates stacija, nekādas esošas iekārtas.

Būs nepieciešams biznesa plāns un finanšu nepieciešamība, un paredzēts laiks, lai staciju varētu uzbūvēt. Līdz ar to esošajiem pretendentiem, jā, būs priekšrocība, bet tikai viena, un tā būs pieredze!" raidījumā sacīja Aksenoks

Ja rēķina tehniskās apskates izmaksas vidēji vienam automobilim uz piecu gadu periodu, tad šobrīd Latvijā ir trešā dārgākā apskate un izdevumi par to ir 117 eiro, liecina KP sniegtā informācija. Dārgākas pakalpojuma izmaksas ir tikai Horvātijā - 170 eiro, un Vācijā - 158 eiro. Igaunijā šī cena ir ievērojami zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā - 39 eiro. Vislētākā apskate ir Maltā, kur tā izmaksā 21 eiro, Nīderlandē - 21 eiro, un Portugālē - 25 eiro.

Savukārt CSDD tam pretī liek savus aprēķinus, par pamatu ņemot izdevumus par vienu apskates reizi, tostarp, neņemot vērā, ka jaunām mašīnām apskate jāveic retāk. Rēķinot šādi, Latvijā ir piektā lētākā apskate Eiropā, ja kā piemēru izvēlas cenu mašīnai ar benzīna motoru, kas būtu 21,70, bet vidēji Eiropā - 36 eiro.

Kā vēstīja "de facto" pakalpojumu sniedzēji nav vienīgais, kas CSDD pēdējos gados bijis nemainīgs. Kopš 1997. gada šim valsts uzņēmumam nav mainījies arī tā valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Linkaits (JKP), lai arī atgādināja, ka viņa pārstāvētās partijas viedoklis ir, ka vadošos amatos nevajadzētu aizkavēties ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem, šobrīd neredz iemeslu neļaut Lukstiņam nostrādāt līdz savu pilnvaru termiņa beigām, jo uzņēmumā nav konstatētas ļaunprātības vai nemākulīgas saimniekošanas, vēstīja raidījumā.