Skolas gaitu uzsākšana pirmklasnieka dzīvē ienes lielas emocionālas un fiziskas pārmaiņas, turklāt būs jāspēj gan nosēdēt mācību stundās, gan piedalīties sporta nodarbībās. Kas liecina par to, ka bērna stājai nepieciešama korekcija un ko darīt, lai bērni iemīlētu regulāras sportiskas aktivitātes?
Pāris soļi, lai nodrošinātu staltu stāju jaunajam skolēnam
"Pirmklasnieku vecumā bērni parasti ir kustīgi, aktīvi, viņiem ir grūti ilgstoši nosēdēt vienā pozā, tādēļ starpbrīdim ir liela nozīme. Mūsdienu jaunā paaudze visai agri ir apguvusi viedierīces. To bieža lietošana samazina kustībā pavadīto laiku, tādēļ ir jo īpaši svarīgi bērnus pievērst fiziskām aktivitātēm, pastaigām āra," teic "Mēness aptiekas" eksperte, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, VCA "Aura" rehabilitācijas nodaļas vadītāja Una Skutula.
Viņa uzsver, ka izplatītākās problēmas, kuras piemeklē pirmo klašu skolēnus, taču ir risināmas, ir:
- Apaļa mugura
- Uz priekšu izvirzīts vēders
- Stājas vājums
- Stājas traucējumi
- Gaita (uz iekšu vērstas pēdas)
- "X" formas kājas
Vingrošana fizioterapeita vadībā
Pamanot kādu no minētajām problēmām, vecākiem vajadzētu aizvest bērnu pie fizioterapeita.
"Koriģējošā vingrošana kļūst īpaši aktuāla skolas laikā, kad atklājas un pastiprinās stājas problēmas, piemēram, šķība mugura, ko var izraisīt nepielāgota mācību darba vide, nepareizas sēdēšanas pozas, vai pārāk smaga skolas soma.
Fizioterapeita vadībā bērns var vingrot gan individuāli, gan grupā. Apmeklējot korekcijas kursu, kas izstrādāts individuāli, un iemācoties vingrojumus, pēc tam (visticamāk, ar vecāku pamudinājumu un pieskatīšanu) bērns var vingrot mājās, veltot tam vismaz pusstundu laika.
Pirmklasnieka vecumā stāju ir iespējams un vajag koriģēt, un svarīgi ir tieši stiepšanās vingrojumi.
Ja vingrošanai atmet ar roku, sekas var būt mugurkaula deformācija – skolioze. To izlabot ir krietni grūtāk," uzsver ārste.
Vecākiem, protams, var rasties grūtības paskaidrot bērnam, kādēļ ir nepieciešama koriģējošā vingrošana. Una Skutula saka: "Bērni nesaproti, ka mugurai ir kāda problēma, jo parasti bērniem mugura nesāp. Tādēļ arī nereti viņiem nav motivācijas vingrot, šķiet, ka vingrošanu vecāki uzspiež nepamatoti.
Sāpes mugurā neizpaliek, taču sākas krietni lielākā vecumā. Ja pirmajos skolas gados stājas korekciju neveic, pusaudzi uz šādu šķietami garlaicīgu darbību kā vingrošana pierunāt ir jau grūtāk."
Kā labot "X-kājas" un "lācēna gaitu"?
Ārste neslēpj, ka pēdējos gados vērojama liekā svara tendence bērniem, un arī liekais svars ietekmē stāju un fizisko attīstību. Fiziskajai aktivitātei un veselīgam, ar dārzeņiem un augļiem bagātam uzturam ir ļoti liela nozīme, turklāt jāuzņem arī pietiekami daudz ūdens.
"Liekais svars pastiprina slodzi uz kājām un var veidoties tā saucamās "X-veida" kājas. Labākais korekcijas vingrojums būs sēdēšana uz grīdas lotosa pozā, savukārt nebūtu ieteicams tupēt uz ceļiem. Jau no agrīna vecuma var radināt bērnu braukt ar līdzsvara riteni, vēlāk - ar velosipēdu," stāsta eksperte.
Dažkārt bērniem ir tendence staigāt, vēršot purngalus uz iekšu - kā lācēniem. Gaitas korekcijai ārste iesaka ergonomiskus apavus ar slēgtu papēža daļu un pacēlumu pēdas vidū.
"Pēdas var masēt ar palīgierīci - gumijas ezīti, stiprinot pēdas velvi. Bērns var celt ar pirkstiem čiekurus, kastaņus, vecāki mājās var izveidot trasi, piemēram, no slotaskāta, un lūgt, lai bērns ar pēdām to ripina, iet pa nūju ar uz āru izvērstiem purngaliem. Pēdas stiprināšanai palīdz arī līdzsvara virsmas, ko izmanto fizioterapijā, un paklājiņš - puzle,” stāsta eksperte.
Noderīgā sportošana
Ir vecāki, kuri bērnu atdot kāda sporta veida trenera gādībā teju tūlīt, kolīdz bērns iemācījies staigāt un runāt, jo ļoti vēlas, lai mazais dienās kļūst par profesionālu sportistu. Par tiem šoreiz nav runa.
Veselībai un labai skolas bērna fiziskajai attīstībai noderīga nodarbe ir peldēšana, taču svarīgi to darīt pareizi. Vispirms ieteicams iemācīties peldēt baseinā, trenera uzraudzībā.
Rehabilitācijas ārste pamato: "Peldēšana attīsta ķermeņa simetriju, palīdz veidot pareizu stājas stereotipu. Tā kā ūdenim piemīt arī ķermeni relaksējoša iedarbība, peldēšana labi noder emocionāliem bērniem stresa mazināšanai un emocionālās sfēras stabilizēšanai."
Labs sporta veids, ko gan galvenokārt iecienījuši zēni, ir futbols. Pirmkārt, no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim nodarbības notiek ārā. Otrkārt, spēlējot futbolu, ir iesaistītas teju visas muskuļu grupas. Tomēr vecākiem un trenerim būtu jāraugās, lai pirmklasniekam treniņu grafiks neradītu pārslodzi.
Svarīgi iegaumēt:
- Nevienu sporta veidu bērnam nedrīkst uzspiest! Ja bērnam nepatīk, no nodarbībām nebūs patiesa labuma.
- Ja sportošanu savieno ar skolas gaitu uzsākšanu, ieteicams treniņus neplānot biežāk kā divas trīs reizes nedēļā. Neierastais skolas ritms, jaunu zināšanu un uzvedības modeļa apgūšana plus intensīvi treniņi var radīt pārlieku lielu gan fizisko, gan emocionālo slodzi.
- Pirmklasnieks nav jāved trenēties uz fitnesa klubu vai trenažieru zāli. Šādā vecumā tādi treniņi nav nepieciešami!
- Bērni atkārto vecāku dzīvesveidu - ja kustas vecāki, kustas arī bērni. Dodieties kopā pastaigā vai skrējienā pa mežu (svarīgi, lai skrienot zem kājām nav ciets segums) vai pludmales smiltīm!
- Dažādas deju un ritmikas nodarbības arī ir labs veids, kā bērnam izkustēties, lietderīgi iztērēt uzkrājušos enerģiju un veidot pareizu stāju.