Lidsabiedrības vadītājs stāstīja, ka, piemēram, no Vācijas var lidot uz jebkuru galamērķi. Ir tikai noteiktas riska valstis, un, ja kāds atgriežas no tām, ir jāievēro karantīna vai jāveic testi, taču neviens neaizliedz transportu. "Taču mēs esam Baltijas aviokompānija un mēs nevaram pārcelties ar savām lidmašīnām, piemēram, uz Vāciju, un paziņot, ka tagad lidosim no turienes," teica Gauss.
"Es uzsvēršu, ka "airBaltic" no šīs krīzes izies ļoti spēcīgs to darbību dēļ, kuras mēs īstenojām pašā sākumā. To apliecina arī līdzšinējā pieredze, jo jūlijā, kad notika visvairāk lidojumu, pieprasījums bija ļoti liels, un tātad mēs savos līdzšinējos plānos esam rīkojušies pareizi. Jā, tagad daudzi no maršrutiem, uz kuriem mēs lidojām, atkal ir nokļuvuši SPKC "sarkanajā" sarakstā, un uz turieni reisi bija jāpārtrauc, taču tas nebūt nenozīmē, ka būtu zudis pieprasījums," stāstīja "airBaltic" vadītājs.
Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Pirmajā pusgadā "airBaltic" pārvadāja 810 317 pasažierus, kas Covid-19 ietekmē bija par 64% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt veikto lidojumu skaits samazinājās par 58% - līdz 12 501 lidojumam.
Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.