Politoloģe: Vēlētāju aktivitāti ietekmēja spilgtu personību trūkums

Viņa uzsvēra, ka sarunājoties ar sev apkārt esošajiem cilvēkiem secināms, ka tiešā veidā bailes no Covid-19 vēlētāju aktivitāti nav ietekmējušas, iespējams, vienīgi kādai mazai cilvēku grupiņai, ņemot vērā, ka situācija ap vīrusu Latvijā nav nemaz tik slikta.

Tāpat argumenti par lietu, sauli un citiem laikapstākļiem ir uzskatāmi par sekundāriem.

Viņasprāt, savu balsi atdot nedevās daļa partijas "Saskaņa" elektorāta, jo viņi ir vīlušies, kā arī neesot alternatīvas partijas par ko balsot. Metla-Rozentāle skaidroja, ka jaunāka gada gājuma "Saskaņas" vēlētājs nebalsotu par Latvijas Krievu savienību, jo tā partija pārstāv citu paaudzi un citas vērtības.

"Tā nav partija ar ko identificēties jaunietim. Tomēr neatliek arī cita tā saucamā "krievvalodīgā" vēlētāja partija, tāpēc, iespējams, daudzi izvēlējās neiet uz vēlēšanām," teica RSU lektore.

Savukārt no latviešu vēlētājiem, daļa esot vīlusies partijas "Jaunā konservatīvā partija" iepriekš paustajos solījumos. "Piedāvājot Lindu Ozolu kā mēra amata kandidāti ar kārtējiem solījumiem likt kādu cietumā vairs nestrādā - kādā brīdī jāķeras no vārdiem pie darbiem," uzskata eksperte.

Viņasprāt, šajā priekšvēlēšanu laikā partijām bija neizteiktas priekšvēlēšanu kampaņas, izņemot partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (APP) kopīgajam sarakstam. Tāpat trūcis spilgtu personību.

"APP kopīgā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis bija zināmā mērā izveidojis savu tēlu, savukārt, piemēram, "Gods kalpot Rīgai" mēra amata kandidāts Oļegs Burovs ir neviennozīmīgi vērtēta personība, kas var nospēlēt zināmu negatīvu lomu," teica politoloģe, uzsverot, ka šajās vēlēšanās nebija spēcīgu cilvēku, kas radītu sajūtu, ka "vēlētājs gribētu ticēt šim līderim".

Tāpat viņa norādīja, ka partiju izvēle, kas uzrunātu mūsdienīgu vidusšķiras rīdzinieku nebija liela. 

Jau ziņots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nobalsojuši kopumā 171 611 vēlētāji jeb 40,6% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, un tā ir vēsturiski zemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā vismaz kopš 1997.gada, liecina CVK publiskotā informācija.

Balsstiesīgo skaits Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās bija 422 681.

Vienlaikus šajās Rīgas domes vēlēšanās lielāka iedzīvotāju aktivitāte bija iepriekšējā balsošanā - iepriekšējā balsošanā nobalsoja 81 320 iedzīvotāju jeb 19,24% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kamēr 2017.gadā pašvaldību vēlēšanās Rīgā iepriekšējā balsošanā nobalsoja 65 826 iedzīvotāji jeb 15,43% no balsstiesīgajiem.