Vēlētāju skaits sāk pakāpeniski samazināties. Relatīvi zemāka vēlētāju aktivitāte paver iespēju pārsteigumiem, pauž sociologs

"Tā ir bijis vienmēr, ka, tuvojoties vakaram, cilvēku daudzums iecirkņos samazinās. Protams, mēdz būt tā, ka neilgi pirms iecirkņa slēgšanas kāds vēlas nobalsot, bet tādu gadījumu nav daudz," norādīja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

Pēc viņa sacītā, vēlēšanu iecirkņos darbs norit, kā plānos, savukārt, vēlētāju plūsma joprojām ir mierīga. Tāpat Kokins norādīja, ka pagaidām nekādi sarežģījumi nav konstatēti.

Līdz šim novērotā vēlētāju aktivitāte, kas ir zemāka nekā aizvadītajās vēlēšanās, paver iespēju pārsteigumiem vēlēšanu rezultātos, aģentūrai LETA norādīja sociologs un pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Kā ziņots, vēlētāju aktivitāte arī pēc apkopotajiem datiem līdz plkst. 16 saglabājas mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2017. gadā.

"Tas vedina domāt, ka faktiskie vēlēšanu rezultāti, varbūt, var ieviest vienu vai otru pārsteigumu," sacīja sociologs.

Viņš tostarp skaidroja, ka pārsteigumi varētu parādīties visā spektrā. Kā piemēru sociologs min iespēju, ka mazāk populārās partijas, kas cer sasniegt 5% robežu, varētu saskarties ar pozitīvu pārsteigumu, jo relatīvi zemākas vēlētāju aktivitātes dēļ būtu nepieciešams skaitliski mazāks balsotāju daudzums. 

Intriga, pēc Kaktiņa paustā, saglabājas arī attiecībā uz populārajām partijām. Šeit būtisks jautājums ir, vai "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" (AP/P) kopējais saraksts būs spējis mobilizēt gados jaunos vēlētājus. Ierasti gados jaunākie vēlētāji ir mazāk aktīvi nekā citas sociālās grupas, piemēram, seniori, klāsta Kaktiņš.

"Latvijas apstākļos pēdējās desmitgadēs jauniešus politika interesē relatīvi mazāk - tas ir sekundārs jautājums,"

skaidro sociologs, norādot, ka, lai gan vienmēr var aizbildināties ar citu faktoru ietekmi, tostarp laikapstākļu, primāri tas ir saistīts ar pilsonisko izpratni un interesi par politiku.

Vienlaikus Kaktiņš neizslēdz iespēju, ka arī politisko partiju "Saskaņa" varētu sagaidīt pārsteigumi.

"Vadoties pēc aptaujām, krievvalodīgie vēlētāji izskatās apjukuši," atzīmē sociologs. Viņaprāt, viennozīmīgs faktors, kas nav gājis par labu politiskā spēka popularitātei un sniegumam, ir bijušā Rīgas domes mēra un pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova nepiedalīšanās partijas kampaņā.

Skaidrojot līdz šim novēroto, relatīvi zemāku aktivitāti nekā iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās, Kaktiņš atzīmē, ka šī kampaņa nav bijusi ļoti dinamiska vai aktīva.

"Šeit jāņem vērā fakts, ka šīs ir ārkārtas vēlēšanas, kas nozīmē, ka atsevišķas partijas sāka ar gariem zobiem", sacīja Kaktiņš. Tam visam turklāt sekoja Covid-19 radītā nezināšana par to, vai vēlēšanas vispār atsāksies, skaidro sociologs, raksturojot šo vēlēšanu kampaņas fāzi kā "putrainu".

Vēlētāju aktivitāti ietekmē arī tādi faktori kā partiju rīcība un to dienas kārtība. "Ja mēs redzam, ka partijas netrāpa mērķi, no vēlētāju skatpunkta, un runā par nesaprotamām lietām - tas ietekmēs arī vēlētāju aktivitāti," apgalvo Kaktiņš. Arī kampaņas gaitai, tās dinamika un tempam ir nozīme, tostarp jautājums šeit ir par to, vai partijas pašas iegriež kampaņu tā, lai izskatās, ka pastāv liela cīņa.

Jau ziņots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz plkst. 16 nobalsojuši kopumā vairāk nekā 138 600 vēlētāju jeb 32,79% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu dienā durvis vēruši 156 balsošanas iecirkņi. Šodien iespējams novēlēt līdz plkst. 22. Pirms tam no 26. līdz 28. augustam norisinājās iepriekšējā balsošana. Šoreiz rīdziniekiem ir iespēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiek likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiek lietoti vēlētāju saraksti.

Rīgas domes vēlēšanām iesniegti 15 kandidātu saraksti, un uz iekļūšanu Rīgas domē kopumā pretendē 707 kandidāti.