Svētes un Elejas pagastos konstatēta bakteriālā iedega

Veicot bakteriālās iedegas saimniekaugu pārbaudes, visā Latvijas teritorijā VAAD noņēmis un laboratoriski testējis 276 augu paraugus, no kuriem sešos paraugos bakteriālā iedega. Slimība konstatēta arī paraugos, kuri ņemti kokiem autoceļa Jelgava - Svēte - Ūziņi - Vilce ceļa joslā Svētes pagastā un zemnieku saimniecībā "Viļumēni" Elejas pagastā. Šajās vietās piemēroti fitosanitārie pasākumi un noteikta trīs kilometru buferzona.

Lai ierobežotu bīstamās augu slimības tālāku izplatību, VAAD inspektori vēl šogad buferzonā veiks pastiprinātas pārbaudes, tādēļ iedzīvotāji aicināti būt atsaucīgi, kā arī pašiem apsekot savos dārzos augošos bakteriālās iedegas saimniekaugus - ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādžus, krūmcidonijas, korintes - un aizdomu gadījumā ziņot VAAD.

Saslimstot, lapas un augļi kokos nobrūnē, lapas strauji sačokurojas, bet nenokrīt. Baktērijas ietekmē sāk nokalst zaru gali, veidojot āķa formu, dzinumi izskatās kā apdeguši vai apsaluši. Bojāto koku miza uzpūšas un plaisā.

Bakteriālo iedegu nav iespējams apkarot ar augu aizsardzības līdzekļiem, un tā var nodarīt plašus ekonomiskus zaudējumus tautsaimniecībai. Ja koks ir inficēts ar šo slimību, tas agrāk vai vēlāk aizies bojā, un vienīgais veids, kā cīnīties ar bakteriālo iedegu, ir inficēto saimniekaugu iznīcināšana, norāda VAAD.

Līdz šim bija zināms, ka bakteriālā iedega kopumā konstatēta trīs vietās Latvijā - Dobeles, Nīcas un Daugavpils novados.

Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība. Šī slimība var izraisīt postījumus līdz pat 80% apmērā no augļu dārza stādījumiem. Inficētais augs agrāk vai vēlāk aiziet bojā. Baktērija piemērotos apstākļos ātri izplatās un ir grūti ierobežojama.

Bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms saskaņā ar Augu aizsardzības likumu ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību iespējami inficētie augi.

Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss attiecībā uz bakteriālo iedegu. Augus no aizsargājamās zonas var bez ierobežojumiem izplatīt Eiropas Savienībā, bet augu ievešanai aizsargājamā zonā ir noteiktas stingrākas prasības, kā arī notiek regulāras pārbaudes un tiek īstenoti pasākumi, lai šis organisms neieviestos šajā teritorijā.

Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā. Bakteriālās iedegas plašākas izplatīšanās vai ieviešanās novēršanai ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.

VAAD veic monitoringu dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās - augļu koku un dekoratīvo augu stādaudzētavās, komercdārzos, piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā augošiem augiem. Tāpat VAAD uzrauga bakteriālo iedegu perēkļus un karantīnas zonu, kā arī buferzonu trīs kilometru rādiusā ap karantīnas zonu un perēkļiem.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!