"Redzu matemātiskas sakarības, pat tīrot zobus." Kā vīrietis pēc sitiena pa galvu kļuva par ģēniju (4)

"Es nokritu un ieraudzīju baltas gaismas stariņu, gluži tā, it kā kāds mani fotografētu.

Nākamajā brīdī viss sāka griezties, un pēc tam vairs neko neatceros," stāstīja vīrietis.

Džeisons aizstreipuļoja līdz slimnīcai, kurā atklāja, ka viņam asiņoja niere pēc spēriena pa sāniem un bija smadzeņu satricinājums.

"Man iedeva pretsāpju medikamentus un aizveda mājās," atminējās Džeisons.

Nonākot mājās, vīrieša uzvedība krasi mainījās - viņš bija guvis nopietnu smadzeņu traumu. Viņam bija obsesīvi kompulsīviem traucējumi (OKT).

Džeisona gadījumā tas izpaudās šādi - viņš baidījās iziet ārpus mājas un laukā devās tikai tad, kad bija nepieciešams iegādāties pārtiku.

"Atceros, ka mājās ar segām un dvieļiem tika aizsegti visi logi. Ar siltumizolācijas putām noslēdzu ārdurvis," stāstīja Džeisons.

OKT dēļ Džeisonam bija bailes no baktērijām, un tas atstāja iespaidu uz viņa meitu, kura aizbildnības tiesas procesu dēļ bija spiesta dzīvot pie tēva.

"Katru reizi, kad viņa atgriezās mājās, es kļuvu apsēsts un visu laiku mazgāju rokas.

Pirmais, ko darīju pēc tam, kad viņa atgriezās - devu viņai tīras drēbes un dezinficēju kurpes," skaidroja Džeisons.

Kamēr vīrietis piedzīvoja pēctraumas negatīvās sekas, viņa dzīve mainījās, jo Džeisons uz to sāka skatīties pavisam citādāk.

"Visas lietas, kuras bija ar izliekumu, es redzēju "pikseļotas". Ūdens, kas tecēja no krāna, izskatījās pēc mazām, viļņainām līnijām," stāstīja Džeisons.

Tieši tas pats notika arī ar mākoņiem un saules stariem, kuri atspīdēja peļķēs. Būtībā Džeisona dzīve izskatījās pēc retro video spēles. 

Tas Džeisonā radīja divējādas emocijas. "Tas viss šķita tik skaisti, bet tajā pašā laikā biedējoši, jo nezināju, kas notiek."

Tā dēļ vīrietis arvien biežāk sāka domāt par matemātiku un fiziku. Džeisons pastiprinātāk sāka interesēties par matemātiku un izglītoja sevi, lasot dažādus materiālus internetā.

Apmātība ar matemātiku un fiziku

Kādā dienā, meklējot jaunu informāciju, viņš uzdūrās materiāliem par fraktāļiem. Tā ir sarežģīta matemātiska koncepcija, ko var pielīdzināt, piemēram, sniegpārslai. Pietuvinot to, būs iespējams redzēt, ka tā sastāv no ledus kristāliem jeb mazām sniegpārslām, kas savienotas kopā ar vēl mazākām sniegpārslām.

Džeisona aizrautība ar fraktāļiem kulmināciju sasniedza tad, kad viņa meita pajautāja, kā darbojas televizors.

Vīrietis kļuva tik apmāts ar fraktāļiem, ka sāka meklēt informāciju tikai par tiem. Laikam ejot, Džeisons pats sāka zīmēt fraktāļus. Vīrietis uzskatīja, ka viņa zīmējumi ir Visuma atslēga, tāpēc Džeisons tos visur ņēma līdzi.

"Man reāli bija tūkstošiem fraktāļu zīmējumu. Tas bija vienīgais veids, kā spēju parādīt to, ko redzu patiesībā," stāstīja Džeisons.

Vienā no retajiem izbraucieniem, Džeisonam pienāca klāt kāds vīrietis, kurš pateica, ka viņa zīmējumu idejas sakņojas matemātikā.

Izrādījās, ka vīrietis bija fiziķis. Viņš mudināja Džeisonu piedalīties matemātikas kursos, kā rezultātā viņš iestājās koledžā un sāka apgūt valodu, kas viņam bija nepieciešama, lai aprakstītu savu apsēstību. 

Pēc trīsarpus gadiem dzīvojot noslēgtībā, uzsākot mācības, Džeisona dzīve mainījās. Viņš beidzot vērsās pēc palīdzības, lai spētu ārstēt OKT. Tāpat viņš iepazinās ar sievieti, kura kļuva par viņa sievu.

Fenomens, kurš piemīt tikai 4% pasaules iedzīvotāju

Tad Džeisons ieraudzīja kādu zinātnieku, kuram piemita ļoti īpatnējas spējas - viņš stāstīja par to, kā redz skaitļus.

"Es vienmēr uzskatīju, ka matemātika ir formas, nevis skaitļi. Tā bija pirmā reize, kad redzēju, ka kāds uzskata tāpat," stāstīja Džeisons.

Vīrietis, meklējot informāciju internetā, uzdūrās kādam kognitīvās neirozinātnes pētniekam Maiami universitātē - Beritam Brogārdam.

Abi stundām ilgi runāja pa telefonu, kad Brogārds nonāca pie pieņēmuma, ka Džeisonam piemīt sinestēzija. Tas ir neiroloģisks fenomens, kā rezultātā divas vai vairākas cilvēka maņas pārklājas un rada citādāku sajūtu par apkārtējo vidi.

Tiek lēsts, ka šāds fenomens piemīt vien 4% pasaules iedzīvotāju. Citos gadījumos cilvēki mēdz saskatīt krāsas, dzirdot mūziku, vai saost smaržas, kad jūt konkrētas emocijas.

Šādu fenomenu rada savienojumi starp smadzeņu daļām, kuru nav citiem cilvēkiem. Ir tikai divi veidi, kā šāds fenomens rodas - ģenētiski vai smadzeņu traumas rezultātā.

Lai pārbaudītu to, kas notiek Džeisona smadzenēs, Bogārds uzaicināja vīrieti uz smadzeņu izpētes nodaļu Ālto universitātē Helsinkos. 

Magnētiskās rezonanses laikā Džeisona acu priekšā pazibēja simtiem vienādojumu, bet pēc tam zinātnieki vēroja, kuras viņa smadzeņu daļas aktivizējas.

Zinātnieki atklāja, ka Džeisonam apzināti aktivizējas tās smadzeņu daļas, kuras parasti aktivizējas tikai neapzināti.

Izrādījās, Brogārda hipotēze bija precīza un beidzot Džeisonam bija pilnībā skaidrs, kas notiek viņa smadzenēs.

Pēc šīm pārbaudēm Džeisons izdeva grāmatu "Struck by Genius", kurā aprakstīja savu interesanto stāstu par to, kā viņš kļuva par ģēniju.

Abi uzbrucēji tā arī nekad netika notiesāti, lai gan Džeisons identificēja vīriešus un iesniedza apsūdzību. Tiesa, pēc vairākiem gadiem Džeisonam viens no uzbrucējiem uzrakstīja atvainošanās vēstuli.