Čakšam Jāņa Lūša piemiņas sacensībās uzvarai pietiek ar metienu tuvāk par 80 metriem

Pirms pieaugušo sacensībām svinīgā ceremonijā Zemgales Olimpiskā centra stadionam tika piešķirts mūžībā aizgājušā šķēpmetēja Jāņa Lūša vārdu.

Vispirms elites grupā sektorā devās sievietes, uzvaru ar 59,13 metriem izcīnot Jasjūnaitei. Otro vietu ar 58,58 metriem izcīnīja Madara Palameika, bet trešā ar 58,42 metriem bija Līna Mūze.

Šosezon vadošajai Latvijas šķēpmetējai Mūzei sestdien pārtrūka septiņu uzvaru sērija.

Vīriem uzvaras laurus plūca pasaules sezonas ranga astotās vietas īpašnieks Čakšs, kurš Jelgavā savā labākajā mēģinājumā "pīķi" raidīja 79,88 metru tālumā. Ar 76,73 metriem otrais bija Jānis Svens Grīva, bet 73,52 metrus tāls metiens trešo vietu deva Matīsam Velpam.

Eiropas eksčempions Zigismunds Sirmais ar 65,69 metriem ieņēma sesto vietu, par 17 centimetriem piekāpjoties Ansim Brūnam, kurš pirms pāris gadiem paziņoja par karjeras beigām.

Čakšu ģimene sestdien tika pie divām zelta godalgām, jo U-20 grupā (ar 800 gramus smagiem šķēpiem) ar 62,59 metriem uzvarēja Gata jaunākais brālis Artis. Sievietēm šajā pašā vecuma grupā pirmā bija Veronika Lisovska, kura 600 gramus smago rīko raidīja 42,87 metru tālumā.

U-18 grupā puišiem pirmais ar 56,54 metriem (700 gramus smagi šķēpi) bija Aleksandrs Patriks Pašulis, bet meitenēm ar 47,13 metriem (500 gramu šķēpi) uzvarēja Elva Vestarta. Sestdien godalgas tika dalītas arī U-16 un U14 vecuma grupās.

Olimpiskā čempiona Jāņa Lūša kausa izcīņa šķēpmešanā notiek jau kopš 1994.gadā, savukārt kopš 2013.gada sacensības norisinās leģendārā sportista dzimtajā pilsētā Jelgavā. Ierasti sacensības notiek maijā, sportista dzimšanas mēnesī, bet šogad Covid-19 pandēmija ieviesa izmaiņas.

Šī gada 29.aprīlī Lūsis 80 gadu vecumā aizgāja mūžībā. Līdz ar to šis bija pirmais gads, kad sporta leģenda nevarēja pagodināt sacensības ar savu klātbūtni un sportisti pirmo reizi cīnījās par Jāņa Lūša piemiņas kausiem.

Lūsis ir četru olimpisko spēļu dalībnieks, kā arī triju olimpisko medaļu - zelta, sudraba un bronzas - ieguvējs. Viņš ir četrkārtējs Eiropas čempions, divpadsmitkārtējs PSRS čempions, desmitkārtējs Latvijas čempions un divkārtējs pasaules rekordists šķēpa mešanā.

Pirmoreiz par pasaules rekordistu ar vecā tipa šķēpu Lūsis kļuva 1968.gadā, sacensībās Somijas pilsētā Sārijervi šķēpu jau pirmajā metienā raidot 91,98 metru tālumā un par 26 centimetriem labojot norvēģa Terjes Pedersena sasniegumu.

Arī otro reizi Latvijas šķēpmetējs pasaules rekordu sasniedza pirms olimpiskajām spēlēm, 1972.gadā Stokholmā pasaules rekordu uzlabojot līdz 93,80 metriem. Viņš par 1,10 metriem pārspēja tagadējā Zigismunda Sirmā un Līnas Mūzes trenera Kimo Kinnunena tēva soma Jormas Kinnunena sasniegumu.

Kā vēsta vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis, Lūsis Lūsis šķēpa mešanā startējis 274 reizes un tikai 75 reizes atzina kāda no pretiniekiem pārākumu.

15 reizes Latvijas izcilākajam šķēpmetējam šķēps lidoja tālāk par 90 metru robežu un vēl 147 sacensībās - tālāk par 80 metriem.

1987.gadā Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) savā 75 gadu jubilejā Lūsi atzina par pasaules visu laiku izcilāko šķēpmetēju.

2014.gadā IAAF iekļāva Lūsi IAAF Slavas zālē.

Latvijas šķēpmešanas leģenda bija precējies ar 1960.gada olimpisko čempioni, Eiropas eksčempioni un pasaules eksrekordisti šķēpa mešanā Elvīru Ozoliņu. Dēls Voldemārs Lūsis arī kļuva par šķēpmetēju un 2000.gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā atklāšanas parādē nesa Latvijas karogu.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!