"Tie vispirms apdzīvoja siltākus reģionus." Jaunā pētījumā atklāts, ka pingvīni tomēr nav radušies Antarktīdā

Zinātniskajā žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" publicētajā pētījumā zinātnieki sadarbībā ar muzejiem un universitātēm no visas pasaules izanalizēja asins un audu paraugus no 18 dažādām pingvīnu sugām. Vēlāk viņi izmantoja šo ģenētisko informāciju, lai noskaidrotu, kāda ir šo pingvīnu izcelsme un migrācija vēsturē. 

"Iegūtie rezultāti liecina, ka pingvīni ir radušies miocēna laikā Austrālijā un Jaunzēlandē, nevis Antarktīdā, kā tika uzskatīts iepriekš. Pingvīni vispirms apdzīvoja siltākus reģionus, bet tad nonāca aukstākos Antarktīdas ūdeņos," rakstīts pētījumā. 

Pingvīni radušies pirms 22 tūkstošiem gadu, pēc tam nošķīrās karaliskie un imperatorpingvīni un migrēja uz Antarktīdu - visticamāk, tur esošās pārtikas pārpilnības dēļ. 

Šis atklājums arī balsta teoriju, ka karaliskie un imperatorpingvīni ir "māsas grupa" visām pārējām pingvīnu sugām. 

Pirms kādiem 12 miljoniem gadu pilnībā atvērās Dreika šaurums starp Antarktīdu un Dienvidamerikas dienvidu galu, ļaujot pingvīniem izplatīties Antarktīdā un siltākajos Dienvidamerikas un Āfrikas piekrastes ūdeņos. 

Mūsdienās šie nelidojošie putni joprojām ir atrodami Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī, protams, Antarktīdā un citās pasaules vietās. 

Pētījumā arī parādīta kāda ir pingvīnu spēja pielāgoties klimata pārmaiņām, kā arī pieminētas briesmas, kas modernajā klimata krīzē stāv pingvīnu priekšā. 

"Mēs varējām parādīt, kā pingvīni ir spējuši pielāgoties pārsteidzoši dažādām vidēm gaisa temperatūras ziņā," teica galvenais pētnieks Rauri Bovijs. 

Tiesa, jāņem vērā, ka šī pielāgošanās prasīja miljoniem gadu – tas ir laiks, kura pingvīniem tagad nav. 

Antarktīdas satelītattēlos redzamie pingvīnu izkārnījumi noveduši zinātniekus pie vairākām iepriekš nezināmām imperatorpingvīnu kolonijām, kas dzīvo un vairojas aukstajā kontinentā. Lai arī tās, protams, ir labas ziņas, aiz tām slēpjas drūmā patiesība, proti, šo dzīvnieku dabiskā vide lēnām sarūk, kā arī lielākā daļa jauno koloniju ir ļoti mazas. Beigu beigās sanāk, ka kopējā imperatorpingvīnu populācija pēc jaunā atklājuma ir palielinājusies tikai par 5 līdz 10 procentiem. 

Ja klimata pārmaiņu dēļ pingvīnu dabiskās vides platība turpinās sarukt tādā tempā kā pašlaik, līdz gadsimta beigām visas šīs jaunās pingvīnu kolonijas būs izmirušas.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!