Eksperti uzsvēruši, ka ir būtiski iekļaut seksuālās audzināšanas jautājumus skolu un interešu pulciņu tematos, jo, ja par šiem jautājumiem nerunā, bērni meklē informāciju paši. Gadījumos, kad bērni un pusaudži paši cenšas rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar seksualitāti, viņi izmanto internetu, savukārt interneta vidē pirmie atrodamie resursi neataino seksualitātes tematu adekvātā veidā - bieži vien pirmie avoti, kurus pēc atslēgas vārdiem atrod bērns vai pusaudzis, ir pornogrāfiska satura materiālu vietnes.
Doktore Geila Dainesa (Gail Dines) ar kolēģiem veikusi pētījumu, kurā analizēti pornogrāfiska satura vietnēs pieejamie video, kuri redzami kā pirmie, atverot lapu. Pētnieki secinājuši, ka 90% no šiem video saturēja ļoti agresīvas seksuālas darbības, kā arī emocionālu un fizisku vardarbību. Tas ļauj secināt, ka bērni un pusaudži, meklējot sev nozīmīgu informāciju, viegli atrod nepiemērotus, realitātei neatbilstošus materiālus, kurus pieņem par normu un realitāti.
Šis apstāklis savā ziņā ir saistīts ar sabiedrībā nepamatoti izplatīto uzskatu "zēni taču ir tikai zēni" - proti, ka pārlieku seksualizēta vide zēniem ir atbilstoša un normāla, visiem zēniem noteikti interesē pornogrāfiska satura materiāli un šo materiālu skatīšanās ir normāla, nereti pat mudinot zēnus skatīties šādus materiālus un no tiem "mācīties".
Vienlaikus tikšanās laikā runāts arī par vēl vienu uztraucošu tendenci - vardarbības pret meitenēm normalizēšana sabiedrībā. Fiksēts, ka tiek veidotas īpašas mājaslapas jaunām meitenēm ar dažādiem seksuāla rakstura ieteikumiem par seksuālas dzīves uzsākšanu, partnera apmierināšanu, piemēram - kā mazināt fiziskās sāpes dzimumakta laikā, tajā pašā laikā nerunājot par iespēju atteikties no darbībām, kas rada fiziskas sāpes, un iespēju pārrunāt savas robežas ar partneri.