"Baltkrievijas šausmu stāsti ir īsti." Kad jebkurš pilsonis policistu acīs kļūst par revolucionāru. Brāļu no Mogiļevas stāsts (15)

"Labrīt, mēs stāvam rindā pie izolatora no pulksten 5.30 pēc vietējā laika. Esmu septītais rindā. Mēs staigājam, runājamies, pieskatām viens otru," ceturtdienas, 13. augusta, rītā ap pulksten 8 Mihails rakstīja portālam "Apollo". Jautāts, kāpēc mantu nodošana ilgst vairākas stundas, viņš nemācēja atbildēt.

Ieslodzīto tuvinieki pie izolatora ap pusdienlaiku sākuši pulcēties protesta mītiņam. Ļaudis uzzīmējuši milzu plakātu ar uzrakstu: "Atbrīvojiet cilvēkus!!!"

Pēc aptuveni divām stundām Mihails paziņoja, ka varasiestādes atbrīvos ieslodzītos. Viņš brāli satika ap pulksten 16 vakarā. Viņiem paveicās...

Kas notika aizturēšanas brīdī?

Svētdienas, 9. augusta, vakarpusē Petrovu brāļi ar draudzenēm izgājuši pastaigā. Nepagāja ilgs laiks, kad miliči sagrāba Ivanu un aizveda sev līdzi.

Kad Mihaila brāli aizveda, divi virsnieki metās pie viņa ar jautājumiem - kurp viņš iet un kur dzīvo.

"Es viņiem arī uzdevu jautājumu: "Kāpēc mans brālis tika aizturēts?". Man neviens neatbildēja... Es saņēmu pretī skarbu brīdinājumu - ja es gribu būt drošībā un netikt apcietināts, man jādodas prom no pilsētas!"

Nonākot drošībā, Mihails zvanījis atbildīgajām iestādēm, lai noskaidrotu brāļa atrašanās vietu un galvenokārt noskaidrotu - par ko viņš tika aizturēts.

"Vairākas stundas zvanījām, bet atskanēja tikai īsi pīkstieni, vai arī drošības spēki teica, ka viņiem šīs personas neesot. Mēs bijām izmisuši. Nevarēju aizmigt līdz pulksten 4.30," pastāstīja Mihails.

Rītausmai austot, brālis viņam uzrakstījis īsziņu, kur atrodas un paziņoja, ka viņš no izolatora tiks pārvietots uz cietumu.

"Kopš tā mirkļa jebkāda komunikācija starp mums pārtrūka," stāsta Mihails. Viņš ar draugiem devās uz Mogiļevas apgabala Ļeņinska apriņķa administrācijas iekšlietu departamentu, kur tobrīd izolatorā atradās Ivans.

"Pie departamenta stāvēja ap 20 cilvēkiem. Viņi tāpat kā mēs neko nezināja par savu tuvinieku, kuri atradās ieslodzījumā, likteni," Mihails pastāstīja, ka pēc garām stundām no departamenta iznāca virsnieks, kurš nosauca cilvēku vārdus, kuri tiks vesti uz cietumiem.

"Viņi tika ieslodzīti dažādos cietumos piecās pilsētās, ieskaitot Mogiļevu. Mēs sākām zvanīt uz turieni, bet neviens nesniedza informāciju par šī pilsoņa [Mihaila brāļa] atrašanās vietu."

Gaidas un neziņa dzinusi izmisumā...

Sodāmība par neko, 17 cilvēki šaurā kamerā bez dienasgaismas 

"Visi šausmu stāsti ir īsti. Valstī tik pat kā nebija interneta, tāpēc mēs īsti pat nezinājām, kas notiek," aizturēšanas un ieslodzījuma stāstu iesāk Ivans. Kā zināms, aizturēšanas brīdī Ivans ar draudzeni, brāli Mihailu un vēl vienu paziņu pastaigājušies pa pilsētu.

"Miliči pieskrēja pie mūsu kompānijas, sagūstīja mani un savā starpā runāja, ka "mēs paņemsim puisi, pārējos atlaidīsim"," atminas Ivans.

"Aizturēto reģistrācija aizņēma ļoti ilgu laiku un transportēšana bija vēl ilgāka. Mēs tikām sagrūsti vienā busiņā viens otram blakus. Cilvēkiem kļuva slikti, jo trūka skābekļa."

Ivans atzīst, ka viņam paveicās, jo miliču komanda, kas aizturēja viņu, esot izturējusies pret "noziedzniekiem" visai cilvēcīgi. "Nākamos aizturētos, ko atveda, sargi bez iemesla sita. Tas bija ļoti bailīgi..."

Puisis norāda, ka nekādas ieslodzīto cilvēktiesības netika ievērotas. "Mēs tikām nolaupīti no ielām, veikaliem, āra terasēm tāpat vien... Manā kamerā bija vīrietis, kuru sagūstīja, kad viņš ar sievu un bērniņu atpūties parkā."

"Policisti mūs sauca par revolucionāriem, lai gan tika sagūstīti mierīgi, neaizsargāti cilvēki," norāda nu jau bijušais ieslodzītais.

Nevienam no cietumniekiem netika ļauts piezvanīt saviem tuviniekiem, tāpēc liela daļa ģimeņu bija neziņā par sev tuvajiem. "Izolācijas kameras jau bija pārpildītas, tāpēc mūs eskortēja uz cietumu kā bīstamus ļaundarus, kas tikko nonāvējuši prezidentu... Mūs ielika šaurā kamerā bez logiem, mēs tur bijām 17 cilvēki."

"Tā bija klaja netaisnība un ir grūti noticēt, ka kaut kas tāds ir iespējams 21. gadsimtā - fašisms vēl nav uzvarēts, es atkārtoti par to pārliecinājos!" jaunais vīrietis neslēpj savu sašutumu.

Ivans atzīst, ka visbiedējošākais aizturēšanā bija tas, ka pret katru no mums tika uzsākta krimināllieta "par it neko". "Jau cietumā mūs pa vienam izsauca uz tiesas sēdēm. Telpā sēdēja tiesnese un tiesas sekretārs. Viņi neskatījās mums acīs, neiepazīstināja ar mūsu tiesībām... Tikai pasniedza izlasīt apsūdzību."

Viņš norāda, ka teju visiem ieslodzītajiem tika sastādīts viens un tas pats protokols - "piedalīšanās nesankcionētā mītiņā". Ivans norāda, ka viņš nav atzinis savu vainu, "kas loģiski viņam neesot bijusi".

"Manā protokolā pat netika uzrādīts aizturēšanas laiks un aizturēšanas vieta nesakrita ar īstenību," pastāsta Ivans, sakot, ka viņš šīs nepilnības ir norādījis tiesnesei. "Viņa klusējot pamāja ar galvu un pasludināja sodu - 12 dienas cietumā."

Tiesas sēde ilgusi vien piecas līdz septiņas minūtes. "Mūs sodīja vienu pēc otra kā konveijerā..."

Ivans ar pārējiem 16 saviem kameras biedriem nezināja neko, kas notiek ārpasaulē, viņi centušies viens otru uzmundrināt un jokot, lai saglabātu veselo saprātu. "Pozitīvais aspekts cietumā bija tas, ka es iepazinos ar pulku inteliģentu un brīnišķīgu cilvēku," pauž Ivans.

Jautāts, kā šis atgadījums ir mainījis vīrieti, viņš norāda, ka "tikai uz labo pusi": "Esmu kļuvis laipnāks pret cilvēkiem. Visvairāk man bija bail no tā, ka šis viss būs veltīgi, bet tagad es redzu, ka cilvēki ir pārstājuši baidīties un apvienojas, lai pretotos apspiešanai.

Mēs gadiem ilgi baidījāmies, bet ir pienācis laiks dzīvot labāk, un mēs to esam pelnījuši!"

Abi brāļi atklāj, ka nu viņi ik dienu dodas uz protestu akcijām, kurās "piedalās ar lielu godu un cerību pilni". Mihails norādīja, ka nu militārie spēki cīnās pret protestētājiem civilajās drēbēs, tā kā pastāv vēl lielāks risks tikt apcietinātam.

Gan Ivans, gan Mihails norāda, ka vairs nevēlas dzīvot šajā valstī un, ja nekas nemainīsies, viņi apsver domu kļūt par politiskajiem bēgļiem.

Baltkrievijas tīmekļa ziņu vietne "Tut.by" vēstī, ka liels skaits aizturēto joprojām atrodas milicijas izolatoros, bet vairāk nekā pussimts skaitās pazuduši bez vēsts.

Uzziņai:

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu viltošanu un autoritāro prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem.

Protestu gaitā tūkstošiem cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu valsts uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās Lukašenko, kurš ir pie varas kopš 1994. gada, ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien, 19. augustā, tikās ārkārtas videosamitā, lai spriestu par krīzi Baltkrievijā. Vācijas kanclere Angela Merkele pēc samita paziņoja, ka ES dalībvalstis neatzīst Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus, savukārt Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādīja, ka ES drīzumā noteiks sankcijas pret "ievērojamu skaitu" cilvēku, kuri saistīti ar vēlēšanu falsifikāciju un protestētāju vardarbīgu apspiešanu.

Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).