Par darba sparu, dzīves jaudu un līkločiem, mūziku, koronakrīzi, "Jauno vilni" un spēju būt "Jā" cilvēkam. Par to un daudz ko citu Rimanta Ziedoņa sarunā ar Laimu Vaikuli raidījumā "Jā".
Labdien, Laima! Paldies, ka atsaucāties mūsu raidījumam. Es tā saprotu, jūs nemaz tik bieži intervijas nesniedzat.
It sevišķi tagad. Nav par ko runāt.
Kamēr šī burvīgā persona atrodas šeit, kas tā ir?
Jā, tas ir Bučs. Otra ir Eimija. Eimija tāpēc, ka mana mīļākā dziedātāja bija Eimija Vainhausa. "Baltā māja", ja kāds nezina. Bet šis ir Bučs, jūrnieks, spēcīgs puisis, sargs.
Man radās jautājums... Ir nācies intervēt pazīstamus cilvēkus. Teiksim, Čingizs Aitmatovs, bija slavens rakstnieks, viņam bija vesels birojs, padsmit cilvēki strādāja.
Jā, jā.
Un ar jums varēja ļoti demokrātiski sazināties.
Nu, kā tad!
Man radās jautājums – kāda ir jūsu komanda? Kas jums strādā, piemēram, komunikācijā ar medijiem? Vai jūs pati to dažkārt darāt?
Nē, nē. Pati nē. Man ir direktors, administrators, man ir cilvēki, kas seko visam, kas notiek tieši internetā, tie ir mani muzikanti, dziedātājas meitenes, dejotāji no Ukrainas ar mani periodiski strādā. Liela komanda. Bet viss, kas saistās ar mani apkārt – es varu vienkārši neņemt telefonu. Neņemt klausuli un miers un dievs, tas ir tik vienārši.