Ekosistēma vairs nebūs tāda kā agrāk - pie Maurīcijas krastiem notiek ekoloģiskā katastrofa

Maurīcijas republika ir salu valsts Indijas okeānā, aptuveni 2000 km attālumā no Āfrikas austrumu piekrastes. Maurīcija ir valsts lielākā sala. Tās koraļļu rifi, kristāldzidrās lagūnas un neskartās dabas daudzveidība jau izsenis nodrošinājuši Maurīcijai tūristu paradīzes statusu. Šobrīd piekrastes koraļļu kolonijas jau vairākas nedēļas mirkst naftā.

Kā apgalvo vides speciālisti, šīs noplūdes ietekme aizvien palielinās. Salas iedzīvotāji, kuri mēģina savākt piekrastē izskaloto naftu, ziņo par beigtām zivīm, bruņrupučiem un naftā izmirkušiem jūras putniem.

Satelītuzņēmumi liecina, ka 1000 tonnu naftas plankums izplešas ziemeļu virzienā - tieši uz Zilā līča jūras parku.

"Naftas noplūde notikusi vienā no visjutīgākajiem Maurīcijas piekrastes reģioniem," sarunā ar "Reuters" atzīst okeanogrāfs Vasens Kaupaimutu. "Lai atkoptos no šiem postījumiem, būs nepieciešami gadu desmiti."

Tas nozīmē arī milzīgu triecienu Maurīcijas ekonomikai, kura lielā mērā balstās uz ienākumiem no tūrisma.

Apdraudētas ir jūraszāļu audzes seklajos piekrastes ūdeņos, zivis, kuras uzturas koraļļu koloniju tuvumā, mangrovju audzes okeāna krastā, kā arī rozā balodis - putnu suga, kas sastopama tikai Maurīcijā. Kopumā Zilā līča jūras parkā sastopamas 78 zivju sugas un 38 tipu koraļļi. Kīlas universitātes vieslektors, vides zinātnieks Adams Molna, kurš dzīvo Maurīcijā, norāda, ka šim piesārņojumam būs lavīnveida ietekme uz aizvien jaunām ekosistēmas sastāvdaļām.

Joprojām nav skaidrs, kāpēc "Wakashio" gāja tik tuvu salai. Kuģa īpašnieks, Japānas kuģniecība "Nagashiki Shipping" šonedēļ paziņoja, ka ir gatava izskatīt kompensāciju izmaksu par nodarītajiem zaudējumiem. Tā arī apgalvo, ka naftas produktu noplūde no kuģa ir novērsta - atlikusī nafta no kuģa esot izsūknēta 12. augustā.

Taču ūdenī nonākušie naftas produkti nav nedz savākti, nedz ierobežoti. Maurīcijas Jūras daudzveidības saglabāšanas biedrības prezidente Žaklīna Sozjē atzīst, ka salai nav nepieciešamā aprīkojuma un arī pieredzes cīņā ar naftas piesārņojumu. Šobrīd ar piesārņojuma likvidēšanu nodarbojas vietējie iedzīvotāji, kuri tikpat kā bez jebkādiem aizsarglīdzekļiem vāc naftu, izmantojot cilvēka matu kušķus un cukurniedru šķiedras vīkšķus.

Ekologi brīdina, ka pirmie no piesārņojuma cietīs koraļļu rifi. Tas būs nopietns trieciens kā tūrisma industrijai, tā piekrastes zvejniecībai. Tiem koraļļiem, kuri izdzīvos, iespējams, būs vājināta pretestība okeāna ūdens siltuma viļņiem, kas klimata pārmaiņu dēļ novērojami aizvien biežāk. To rezultātā koraļļu rifi izbalo.

Ļoti būtiska ir arī naftas produktu ietekme uz mangrovju audzēm - to sakņu sistēmas, kas veido labirintus piekrastes ūdeņos, kalpo par nārsta vietu daudzām zivju sugām. Naftai iesūcoties okeāna dibenā ap saknēm, tiks nosmacētas gliemenes, krabji un zivju kāpuri.

Jūras bioloģijas profesors Kallums Roberts no Ekseteras universitātes atzīst, ka ir teju neiespējami savākt piesārņojumu, kas nonācis okeāna dibenā starp mangrovju saknēm, un rezultātā ilgākā laika posmā var aiziet bojā arī paši koki.

Piesārņojums ietekmē arī putnus, kas ligzdo mangrovju audzēs un izmanto salu kā atpūtas vietu savos migrācijas maršrutos. Putna organismā nonākusī nafta var ietekmēt tā imūnsistēmu, vai pat laupīt tam spēju lidot. Pētījumi liecina, ka pat neliels naftas piliens, nonācis uz olas, var būtiski ietekmēt tajā esošā embrija fizioloģiju.

Uz liedaga smiltīm palikusī nafta sacietē un ar laiku veido asfalta garozu, kas neatgriezeniski izmaina piekrastes ekosistēmu.

Luiziānas štata universitātes vides zinātnieks Ralfs Portjē, kurš savulaik pētījis sekas, kādas uz Meksikas līča piekrasti atstāja platformas "Deepwater Horizon" radītais naftas piesārņojums 2010. gadā, situāciju Maurīcijā raksturo kā ļoti traģisku.

Maurīcija jau saņēmusi atbalstu piesārņojuma likvidēšanā no Francijas, kuras prezidents Emanuels Makrons jau īsi pēc avārijas paziņoja: "Kad apdraudēta bioloģiskā daudzveidība, nepieciešams steidzami rīkoties. Francija ir šeit. Maurīcijas tautas pusē".