"Viss ir atkarīgs no saimnieka!" Kādu suņu šķirni izvēlēties ģimenei ar bērniem

"Ideālās suņu šķirnes nav.

Lielai daļai šķirņu kādas specifiskas īpašības ir ieliktas jau ģenētiski un, protams, ir tās, kas ir katram sunim individuāli," pauž Elsa. "Ir suņi, kas var būt ļoti aktīvi, bet vienmēr no svara ir audzināšana un cilvēks pats var ietekmēt suņa raksturu."

Eksperte uzsver, ka pirms ķepaiņa pieņemšanas, ir vērts izzināt konkrētā suņa šķirni un iepazīties ar suņa vecākiem un saimniekiem vai audzētājiem. Tāpat eksperte atgādina jau sen zināmo patiesību, ka "suņi nav dāvanas, jo bieži cilvēki, kuriem tiek uzdāvināts jaunais labākais draugs, nemaz negrib uzņemties atbildību vai nav tai gatavs".

"Tas ir atbildīgs lēmums, ko katrs saimnieks izlemj pats," norāda kinoloģe.

Ja saimnieki ir nolēmuši ņemt kādu šķirnes suni, nevis ķepaini no patversmes, tad šiem sunīšiem noteikti jābūt dokumentiem, kur ir norādīts konkrēts klubs. Un jebkurā gadījumā "jāparedz daudz laika kucēna audzināšanai, kucēna pirmie dzīves mēneši ir ļoti svarīgi, ņemot jebkādu šķirni".

Bērni un suns

Kinoloģe norāda, ja ģimene ir nolēmusi pieņemt mājās kucēnu, lai bērns ar to varētu dzīvoties un "kopā augt", ir svarīgi apzināt šķirnes augumu ziņā. "Piemēram, labradori. Viņiem ģenētiski nav agresijas, viņi ir tendēti sadarboties ar cilvēku. Tā ir laba izvēle ģimenēm ar bērniem, bet, kad suns aug, viņš arī ir bērns! Viņš var lekt virsū, gāzt bērnu - arī par to jāpadomā, cik aktīvi ir paši bērni."

Elsa uzsver, ka šādas problēmas var rasties ar jebkuru no lielajām šķirnēm, ja ģimenē ir mazs bērniņš. Suns neapzinās savus izmērus un var negribot nodarīt pāri mazajam cilvēkam. "Tādā situācijā ir vērts padomāt, vai gadījumā nebūtu labāk ņemt pieaugušu suni, piemēram, no patversmes."

Ņemot suni no patversmes līdzīgi kā ar šķirnes suni no audzētavas - ir svarīgi izzināt patversmes attieksmi pret dzīvniekiem un noskaidrot, kur suns ir mitinājies iepriekš. Kinoloģe norāda, ka savā pieredzē ir redzējusi fantastiskus suņus no patversmēm, kas ļoti mīl bērnus.

Ja ģimene nevēlas ņemt jau pieaugušu suni vai augumā palielu mīluli, lai pasargātu bērnu, tad var skatīties uz mazāka izmēra suņu šķirnēm. Taču šeit Elsa uzsver, ka "mazāks suns, iespējams, nebūs fiziski nogurdinošs, bet ļoti bieži augumā mazāki suņi cieš un gūst traumas no atvasēm, kas rotaļājas ar tiem".

Kā mazāka auguma suni, kas ir ļoti aktīvs, Elsa izceļ Džeka Rasela terjeru. "Jāatceras, ka ļoti aktīvi suņi mēdz būt arī skaļi. Tad ir jāapdomā, ja mājās ir pavisam mazs bērniņš, vai mazulītis varēs pagulēt."

Jautāta, kādas konkrētas šķirnes eksperte ieteiktu, viņa piemin vēl bīglus un Velsas korgijus. "No mazākajām šķirnēm ļoti populāri pēdējos gadus ir papiloni - labs raksturs, mierīga šķirne."

Eksperte izceļ, ka, iespējams, būs harmoniskāk, ja ļoti aktīviem bērniem būs jārūpējas par daudz mierīgāku suni, lai "viņi viens otru "neuzvilktu"".

"Suns ļoti ātri uzbudinās, ātri "uzvelkas", kamēr aug. Tāpat ir arī ar bērniem."

Elsa izceļ, ka, iespējams, tieši ņufaudlenda mierīgais raksturs palīdzēs nomierināt ļoti aktīvu bērnu.

"Bērns nekad nebūs suņa autoritāte"

"Protams, ir forši, ja mājās ir suns, par kuru rūpēties, bet jāatceras, ka bērns nekad nebūs suņa autoritāte, pieaugušajam vienmēr jābūt līdzās, lai veidotu šīs attiecības," uzsver kinoloģe.

"Tad, kad tiek atstāts suns ar bērnu vienatnē, vienmēr ir vērts atcerēties, ka bez uzraudzības tiek atstāti divi mazi bērni, bet vienam ir šķēres mutē."

Eksperte izceļ, ka nākamā dilemma ir ņemt sunīti jau pusaugu vecuma bērniem. Pirmkārt, jāsaprot, vai bērns par dzīvnieku rūpēsies vai nē. "Tāpat ir vērts atcerēties, ka vēl pāris gadi un bērniem radīsies citas intereses un suns paliks vecākiem nevis bērnam. Tāpat vecāki nedrīkst bērnam uzspiest rūpēties, un jaunietis parasti pretojās saviem vecākiem, tad beigās suns paliek bez uzmanības."

Vieglāk kopjami suņi

Pirms pieņemt suni ir svarīgi apzināties, ka suņi ir arī jākopj - tie ir jāmazgā, jāfrizē, jāved uz suņu skolu un pie veterinārārsta. Eksperte uzsver, ka visiem suņiem ir spalvas, tikai atšķiras to garums. "Ļaudīm ar gaišas krāsas suņiem nākas izskaust tumšus apģērbus no savas garderobes un otrādāk." (Smejas.)

Kā piemēru eksperte nosauc Jorkšīras terjeru, kas ir ļoti atraktīvi suņi, kas mēdz būt drosmīgi, skaļi un "ar raksturiņu", šādu sunīti paņemot, gan jārēķinās, ka tas ir ļoti bieži jāmazgā un jāfrizē.

"Neatkarīgi jebkura suņu šķirne ir jāved uz suņu skolu, vai suns ir maz vai liels. Nekad tā nebūs, ka paņems suni un viņš pats sevi izaudzinās," uzsver Elsa.

Mīts! Lieliem suņiem jādzīvo mājā, maziem - dzīvoklī

"Sunim patiesībā ir ārkārtīgi vienalga, vai viņš dzīvo dzīvoklī vai mājā, viss ir atkarīgs no saimnieka, cik bieži saimnieks ar viņu nodarbojas un ved ārā," uzsver eksperte. 

"Visbiežāk tieši privātmāju saimnieki visretāk komunicē ar saviem suņiem, jo visbiežāk suns daudz laika pavada vienatnē pagalmā. Suņi bieži vien izaug bailīgi un nezina kā komunicēt."

Kinoloģe uzsver, ka arī suņiem, kas dzīvo privātmājās, ir nepieciešamas regulāras pastaigas un saimnieka klātbūtne. "Vienmēr ir svarīgi saprast, cik daudz laika saimnieks ir gatavs veltīt mīlulim."

Kinoloģe izceļ, ka pat tik aktīvs suns, kā haskijs var dzīvot dzīvoklī, bet tad ir jārēķinās, ka šādam sunim ir jāvelta ļoti daudz laika. "Nav atkarīgs vai tev ir māja vai dzīvoklis, ar to pašu haskiju ir jādzīvojas vismaz trīs stundas kā minimums katru dienu un brīvdienās jāiet pārgājienos.

Jānodrošina sunim pietiekami daudz aktivitātes neatkarīgi no dzīvesvietas."

"Protams, ja ir ļoti mazs dzīvoklis un bērni, un vēl suns. Tas ir citādāk," izceļ Elsa. "Tad sunim nav vietas, kur paglābties. Protams, mazākiem suņiem var vieglāk iekārtot vietu."

Noslēgumā eksperte uzsver, ka "nevajadzētu vadīties pēc šķirnes izskata, bet gan rakstura, tāpēc pirms iegādes ir ļoti svarīgi izpētīt noskatīto šķirni dziļāk".

"Tāpat viss parasti ir cilvēku rokās, cik suns ir atbildīgs, aktīvs vai mierīgs," pauž Jūlija.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".