"Es sēdēju ar saviem draugiem kafejnīcas āra terasē, kad zeme zem mūsu kājām sāka drebēt. Kāds bļāva, ka sākusies zemestrīce, bet mans draugs, kas bija piedzīvojis Libānas pilsoņu karu, zināja, ka tas ir sprādziens..." tā savu Beirūtas izdzīvošanas stāstu raidsabiedrībai CNN atklāj Rima Majeda.
Rima Majeda ir socioloģijas profesore Amerikas Beirūtas universitātē. Rakstā paustais viedoklis ir viņas personīgie uzskati un raksts atklāts pirmajā personā.
"Pirms es spēju aptvert notikušo, atskanēja otrs sprādziens, pat lielāks nekā pirmais. Ēkas sāka brukt un no debesīm mums virsū krita stikla lauskas, es biju paralizēta no bailēm.
Kad putekļu mākoņi sāka mitēties, viss, ko es redzēju, bija šausmas - asiņojoši cilvēki, gruveši un pelni. Sāka skanēt apdullinošas sirēnas.
Libāna vairākus gadu desmitus ir nomocīta ar politisku korupciju un cietsirdīgu kapitālismu. Covid-19 pandēmijas izraisītais ekonomikas sabrukums tikai novājināja šausmīgo situāciju Libānas valstī. Pieaugot nabadzības līmenim, neatbilstošai medicīniskajai aprūpei un sagrautai infrastruktūrai, mēs domājām, ka mēs jau esam sasnieguši zemāko punktu un nekas sliktāks vairs nav iespējams.
Bet tad 4. augustā notika sprādzieni, un mēs nolaidāmies vēl zemāk - ellē, no kuras mēs varam izkļūt tikai saviem spēkiem.
Lai arī man paveicās izbēgt no sprādzieniem bez kritiskām traumām, vienam no maniem draugiem kafejnīcā tā nepaveicās.