Kārtējās traģiskās mājdzemdības Latvijā. Kam jāuzņemas atbildība? (6)

Valsts policija informē, ka 2020. gada 31. jūlijā plānotu mājdzemdību laikā mirusi 1983. gadā dzimusi sieviete. Policijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību". Nāves iemesli tiks noteikti izmeklēšanas laikā.

Veselības inspekcijai ir zināms par šo gadījumu un tas tiks izskatīts.

"Kārtējais gadījums, kas vēlreiz apliecina, ka jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu juridisko atbildību un līguma, ko paraksta sieviete, saturu," komentējot traģisko gadījumu, uzsver Roberts Fūrmanis, Latvijas ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

"Mājdzemdības ir milzīgs risks, gan mātei, gan bērnam, jo palīdzības iespējas var būt novēlotas. Dzemdības ir fizioloģisks process, kurā risks var rasties jebkurā brīdī. Katrs gadījums ir rūpīgi jāizmeklē - vecmātes rīcība, taktika, vajadzības gadījumā paredzot vecmātes civiltiesisko atbildību un kriminālatbildību.

Tostarp ir jābūt skaidrai informācijai par vecmātes kompetenci, tālākizglītību, aprīkojumu.

Ir būtiska atšķirība, vai dzemdības notiek stacionārā, kur ir plaši pieejamas reanimācijas iespējas, vai mājdzemdībās, kur palīdzības sniegšanas iespējas ir ierobežotas.

Līdzko juridiski tiks definēta vecmāšu atbildība mājdzemdībās, tā nopietnāk tiks pārdomāts, vai šim procesam jānotiek mājās. Tā, protams, ir katra brīva izvēle, bet jāsaprot, ka mājdzemdības nozīmē milzīgu risku," saka ārsts. 

Mājās ik gadu pasauli ierauga vairāk nekā 200 mazuļu. Tomēr speciālisti uzsver: nav dzemdību bez riska, un problēma ir tajā, ka šie riski nav paredzami: piemēram, no pieciem līdz desmit procentiem mazuļu pēc piedzimšanas vajadzīga reanimācija.

Latvijas Vecmāšu asociācijai pagaidām nav informācijas, kas īsti noticis, zināms tikai fakts, ka sieviete mirusi mājdzemdībās.

"Tas viennozīmīgi ir ārkārtas gadījums, kas  tiks analizēts un izvērtēts retrospektīvā," komentējusi Latvijas Vecmāšu asociācijas prezidente Vija Bathena-Krastiņa. 

"Plānotas mājdzemdības ārpus stacionāra ir atļautas. Ja ir zema riska grūtniece un paredzētas zema riska dzemdības, tās var notikt." Vecmāte uzsver, ka jebkuras dzemdības - zema riska vai augsta - jebkurā brīdī var var transformēties un riski var rasties.

 "Turklāt jāņem vērā, ka resurss, ko "te un tagad" var piesaistīt mājdzemdībās, ir ierobežots. Arī stacionārā no riskiem nevar izvairīties, bet pat vismazākajā reģiona stacionārā ir lielāki piesaistāmo mediķu, diagnostikas, tehnoloģiju resursi nekā mājās."

"Mājdzemdības Latvijā ir likumīgas, un tomēr jāsaprot, ka mājās iespēja sniegt neatliekamu palīdzību mammai vai mazulim ir būtiski ierobežota, salīdzinot ar stacionāru, un par dzemdībām nekad nevar teikt, ka tas būtu process bez riska," sarunā par mājdzemdībām portālam TVNET pagājušogad stāstījusi "Veselības centra 4" ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vija Veisa.

"Mēs nekad nevaram zināt, kas mainīsies nākamajā mirklī, kā izvērsīsies situācija," skaidro ārste.

"Stacionārā, atgadoties sarežģījumiem, dzemdībās iespējams pieaicināt citus speciālistus, veikt ķirurģisku iejaukšanos, izmantot mūsdienu tehnoloģijas, kas paredzētas drošai mammas un bērna aprūpei. Protams, mājās šādas iespējas ir ierobežotas."

 Veisa saka, ka mūsdienās arī slimnīcā sieviete var izvēlēties, kā laist pasaulē mazuli, - atrodoties vannā vai izvēloties dzemdēt kādā netradicionālā pozā, ja vien mammas un bērna stāvoklis to atļauj.